Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kādiem sportistiem tiek valsts uzņēmumu nauda?

Valsts kapitālsabiedrības gadiem ilgi sniegušas nozīmīgu atbalstu Latvijas sportam. Sadarbības formas tiek ietērptas gan ziedojumu, gan reklāmas līgumu veidolā. Dāsnākie ziedotāji sportam bijuši Latvijas Valsts meži. Ziedojumos dažādām sabiedriskajām organizācijām ik gadu tiek atvēlēti ap 4 miljoniem eiro, un sporta nozare ik gadu saņem pusi no šī pīrāga.

Intervija - Tomass Kotovičs, „Latvijas Valsts meži” pārstāvis

«Tas, ko mēs darām: mums ir noslēgti jumta līgumi. Piemēram, kultūras jomā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu, savukārt sporta jomā tā ir Nacionālā sporta padome, kas mūsu maksimālā ziedojuma ietvaros lemj, kādā veidā sadalīt šos līdzekļus.»

Šāda kārtība ir kopš 2012. gada. Tā radās, jo 2011. gadā izcēlās skandāls par to, kā Olimpiskā komiteja sporta organizācijām sadalīja valsts kapitālsabiedrību ziedojumus.  Toreiz lauvas tiesu finansējuma saņēma ar olimpisko kustību nesaistītie basketbola klubi „VEF Rīga” un  BK „Ventspils”, kā arī citas komandu sporta spēles, kas olimpiskajiem riņķiem nav bijušas ne tuvumā.  

Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors

«Olimpiskā komiteja šo ziedojumu novirzīja ļoti šauram organizāciju skaitam – būtībā profesionālajam sportam, kas nekādā veidā neatspoguļoja to, kas ir Latvijas sports. Latvijas sports ir gan augstie sasniegumi – olimpiskie sporta veidi, neolimpiskie sporta veidi -, gan arī tautas sports, paralimpiskais sports un arī bērnu un jaunatnes sports. Tāpēc bija tāds pieprasījums sabiedrībā un mēs no nozares ministrijas puses to atbalstījām, ka iepriekšējā sistēma ir jādemontē.»

Demontāžas rezultātā sporta organizācijas pašas aiz slēgtām durvīm vienojās par procentuālo sadalījumu ziedojumu saņemšanā. Ministru prezidenta vadītā Nacionālā sporta padome to katru gadu ir respektējusi un nav apstrīdējusi.

  • Latvijas Sporta federāciju padome – 22%
  • Latvijas Olimpiskā komiteja – 34%
  • Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija – 34%
  • Latvijas Paralimpiskā komiteja – 6%
  • Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padome – 4%.

Ar atsevišķiem sportistiem un sporta organizācijām valsts kapitālsabiedrības slēdz arī reklāmas līgumus, lai veicinātu savu uzņēmuma atpazīstamību. Aigara Kalvīša vadītajā „Latvijas Gāzē”  valsts līdzdalība ir pavisam minimāla. Uzņēmums savu mārketinga mērķu sasniegšanai daudz ir sadarbojies ar sporta nozari, lai iegādātos reklāmas laukumu.

Intervija - Aigars Kalvītis, AS „Latvijas Gāze” valdes priekšsēdētājs

«Reklamējoties dabū lielāku atpazīstamību. Ar ziedojumiem atpazīstamību nevar dabūt, jo ziedojums ir labā griba. Tā ir sabiedriskā nauda. Vienkārši noziedo un neko pretī nevari paņemt par to.»

Vēsturiski dāsns sporta atbalstītājs bija arī „Latvijas Dzelzceļš”, kas arī bija naskāks uz reklāmas, nevis ziedojumu līgumu slēgšanu. Tomēr šogad uzņēmuma logotipu sporta pasākumos vairs nemana.

Intervija - Ella Pētermane, VAS „Latvijas dzelzceļš” komunikācijas projektu un mediju attiecību vadītāja

«Ņemot vērā „Latvijas Dzelzceļa» finanšu situāciju, samazinoties ieņēmumiem, mums vajadzēja pieņemt dažādus lēmumus par dažādu izmaksu pozīciju samazināšanu, tostarp atsakoties arī no reklāmas izvietošanas pasākumos. Tas nozīmē, ka šī gada budžetā nebija paredzēti līdzekļi reklāmas izvietošanai pasākumos, tostarp arī sporta pasākumos.”

Nereti valsts kapitālsabiedrības slēdz reklāmas līgumus ar tām pašām sporta organizācijām, kurām arī ziedo. Sporta sabiedrībā šādas darbības tiek neviennozīmīgi vērtētas, un arī kapitālsabiedrību pārraugs akcentē nepieciešamību pēc precīzāka regulējuma.

Intervija - Pēteris Vilks, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs

«To politiku arī, protams, varētu pārskatīt, lai skaidrāk nodalītu šos ziedošanas un sponsorēšanas līgumus, jo vienmēr ir pastāvējis daļējs strīds par to, kur tā robežšķirtne veidojas.»

To, ar kādiem sportistiem un sporta organizācijām slēgt reklāmas līgumus, valsts kapitālsabiedrības jau lemj pašas. Kā galvenos kritērijus uzņēmumi min sportistu sasniegumus un popularitāti Latvijā.

Intervija - Tomass Kotovičs, „Latvijas Valsts meži” pārstāvis

«Mūs neapšaubāmi vairāk interesē tas, ko skatās Latvijā, kas vairāk interesē Latvijas iedzīvotājus. Lai Latvijas iedzīvotāji redz. Mūsu galvenā mērķauditorija ir Latvijas iedzīvotāji.»

Bokseris Mairis Briedis ir viens no Latvijas populārākajiem sportistiem un arī panākumi viņam nav gājuši secen. Boksera menedžeris Raimonds Zeps valsts kapitālsabiedrību ieguldījumus sportā sauc par politisko naudu, kuras apgūšanā dažām sporta organizācijām pietiek ar vienu epastu, bet citiem tā arī neizdodas aizklauvēties līdz sarunai.

Intervija - Raimonds Zeps, Maira Brieža menedžeris

«Caur Maira prizmu skatoties, mēs esam klauvējuši pie tām durvīm, neviens nav vēris vaļā. Mēs esam mēģinājuši iet tirgus ekonomikas ceļu, piedāvājot konkrētu vērtību tai sadarbībai, redzot šos saskares punktus. Atkal – tikpat labi mēs neesam bijuši konkrētajā brīdī, kad tas bijis aktuāli. Tikpat labi neesam bijuši konkrētajā vietā. Neesmu saņēmis atgriezenisko saiti [no kapitālsabiedrībām], līdz ar to nezinu tos iemeslus, kāpēc nekad neesam bijuši izskatīti.»

2020. gads visā pasaulē ir bijis izaicinājumu pilns. Kā tas būs skāris valsts kapitālsabiedrību rocību un iespējas ziedot sportam, redzēsim jau pēc pāris mēnešiem.  Tāpat kā to, kam tiks jauni ziedojumi, bet kam – arī reklāmas līgumi.