Kas jāmaina Latvijas sportā? Sponsoru ieguldījumi – kritērijs valsts sporta budžeta sadalē

Turpinām pētīt, kas jāmaina Latvijas sportā. Šonedēļ atkal pievēršamies prioritāro sporta veidu noteikšanai, jo esam saņēmuši ieteikumus no sporta jomas darbiniekiem. Viens no būtiskiem kritērijiem varētu būt privātā finansējuma piesaiste. Šo ierosinājumu pētīja Andris Auziņš un Raimonds Rudzāts.

Kampaņas „Kas jāmaina Latvijas sportā?” ietvaros Latvijas Televīzija ļoti daudz uzmanības ir veltījusi prioritāro sporta veidu noteikšanas procesam. Kādiem būtu jābūt kritērijiem, lai šos sporta veidu noteiktu?

Egils Lūsis ir uzņēmējs un ilggadējs basketbola menedžeris, pašlaik arī Latvijas Basketbola savienības valdes loceklis. Viņš ir nācis klajā ar priekšlikumu, kuru kā labu esam intervijā Latvijas Televīzijai novērtēja arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Proti, līdzās masveidībai kā ļoti svarīgam kritērijam jābūt sporta veida sekmēm privātā finansējuma piesaistīšanā.

Intervija - Egils Lūsis, uzņēmējs, sporta menedžeris

«Ja kā uzņēmējs vēlies saņemt Latvijas Investīciju aģentūras atbalstu jebkādam savam projektam, ir vajadzīgs savs līdzfinansējums. Man liekas, ka tas ir skaidrs arguments no valsts politikas viedokļa, kas parāda, ka arī sportā ir jāskatās līdzīgi. Un jāskatās ir tur, kur ir privāts finansējums. Tur arī valsts varētu ieguldīt naudu, lai būtu sadarbības attiecības uz līdzīgas bāzes.»

Piesaistītā nauda no uzņēmējiem šādā idejā spētu ieskicēt attiecīgā sporta vieda rezonansi sabiedrībā. Sporta veida publicitāte kā viens no kritērijiem Šuplinskas vadītajā darba grupā jau ir ticis izskatīts, taču pastumts malā kā grūti izmērāms. Pieredze sporta menedžera darbā Lūsim liek domāt, ka tieši privāto uzņēmēju ieguldījumi atspoguļo arī sabiedrības interesi par attiecīgo sporta veidu.

Intervija - Egils Lūsis, uzņēmējs, sporta menedžeris

«Viņi ļoti konkrēti rēķina, kādas auditorijas viņi varēs piesaistīt; cik plašas tās būs? Kā izdosies sasniegt savus uzņēmuma mērķus, ar šāda veida finansiālo atbalstu ieguldot reklāmā?»

Intervija - Edgars Buļs, Sporta menedžeris

«Citiem sponsoriem rezultāts ir svarīgs, bet tas nav tik ļoti svarīgs, cik ir tā kopējā vilkme sabiedrībā. Cik daudz viņiem sociālajos tīklos ir sekotāju, cik ļoti lielu ažiotāžu var veicināt šis sportists, ja viņš, piemēram, parādās kaut kādā reklāmas veidā, ja viņš savā sociālajā tīklā netieši, smuki parāda konkrēto zīmolu. Cik tur ir «laiki», «šēri» utt. Pēc tam, protams, ir arī visādi citi instrumenti, kā viņi to var izmērīt.»

Pieredzējušais sporta menedžeris Edgars Buļs atzīst, ka šāda ideja viņam patīk, jo iezīmētu sporta veidu loku, kas spēj ne tikai sevi sekmīgi atrādīt plašākai auditorijai, bet arī detalizēti atskaitīties. Tomēr tik drastisku pieeju valsts finansējuma sadalē viņš neatbalstītu.

Intervija - Edgars Buļs, Sporta menedžeris

«Es negribu apgalvot, ka tagad ir jānogriež nauda visiem tiem sportistiem, kuri var sevi pierādīt. Piemēram, Anastasija Grigorjeva brīvajā cīņā. Viņai nav medaļu olimpiādēs, bet cik viņai ir medaļu Eiropas un pasaules čempionātos. Vai tagad, ja viņai grūtāk iet ar privāto atbalstītāju piesaisti, būtu jānogriež valsts finansējums? Es tā neteiktu. Tomēr viņa savā Daugavpilī ir pietiekoši liela varone. Es ticu, ka viņa ar saviem panākumiem veicina jauniešus nodarboties ar sportu. Tas ir tas stūrakmens: lai bērni vairāk trenētos, lai jaunieši trenētos un lai mums šis veselīgās nācijas procents kāptu arvien augstāk. Lai tiešām lielākā daļa nodarbotos ar sportu.»

Intervija - Egils Lūsis, uzņēmējs, sporta menedžeris

«Valsts primārais uzdevums būtu rūpēties par to, lai aug veselīgi bērni, jaunieši. Cilvēki, kuri ir pieraduši sportot, rūpēties par veselību. To var panākt, atbalstot sporta veidus, kas ir masveidīgi un kas radina cilvēkus regulāri sportot.»

Priekšlikums vērtēt privātā sektora finansējuma apjomu valsts naudas sadalē gan ietver arī kādu risku. Vai sporta federācijas, tiecoties uzlabot savus rādītājus, nekristu kārdinājumā slēgt slēptas vienošanās ar uzņēmējiem par daļēju naudas atpakaļ atdošanu? Šāda prakse Latvijas sportā nav sveša, jo tieši ziedojumu daļēja atpakaļ atdošana saviem ziedotājiem kļuva par vienu no iemesliem likumdošanas izmaiņām, pret kurām pirms diviem gadiem sporta sabiedrība tik krasi iestājās.

Abi aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka prioritārie sporta veidi būtu jānosaka, un to lokam vajadzētu būt pēc iespējas šaurākam. Vien Edgars Buļs iesaka sarakstu veidot prioritāšu klasēs. A klases sporta veidi būtu ar lielāku prioritāti, B un C ar attiecīgi mazāku.

Intervija - Edgars Buļs, Sporta menedžeris

«Es uzskatu, ka būtu jābūt kaut kādiem prioritārajiem sporta veidiem. Dažiem, uz kuriem mēs valsts programmas līmenī strādājam, lai veicinātu kopējo valsts atpazīstamību un caur šiem lielajiem sporta veidiem piesaistītu arvien vairāk jauniešus sportot un veicināt nācijas veselību. Kā, piemēram, Lietuvā tas ir basketbols. Liekas, ka viņiem nekā cita nav, bet toties, kad spēlē basketbolisti, tad ir «kaifs» skatīties. Mums arī varētu četrus piecus tiešām jaudīgākos sporta veidus, bet es negribētu teikt, ka būtu pavisam jāaizmirst par tiem olimpiešiem, kas var izcīnīt augstas vietas sacensībās un pavilkt aiz sevis cilvēkus sportot.»

Cik plašam jābūt prioritāro sporta veidu lokam un kādam kritēriju kopumam tas būtu jāveido? Jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu, bet izglītības un zinātnes ministrija pirmos lēmumus sola oktobrī.

Komentāri

Kategorijas