Tautas sporta prioritāte - līdz šim tikai lozungs
Valsts amatpersonas un sporta funkcionāri pie katras iespējas cenšas atgādināt, ka valsts prioritāte sportā ir vesela nācija un maksimāli liela tautas iesaiste fiziskās aktivitātēs. Šī doma nostiprināta pat dokumentāli – Sporta politikas pamatnostādnēs 2014. - 2020. gadam. Latvijas Televīzijas uzrunātie eksperti ir vienisprātis – apņēmība attīstīt tautas sportu izrādījusies lozungs, nevis reāla rīcība.
Intervija - Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona organizators
«Katru reizi, kad man kāds mēģina teikt, ka tautas sports ir bijusi pēdējo gadu prioritāte, tad es varu reāli smīnēt: „Čaļi, jūs kaut ko jaucat!» Es neko tādu neesmu jutis. Tautas sports ir pilnībā pašorganizējies, valsts atbalsts ir vairāk bijis ķeksītim.”
Aigars Nords kā vienu no lielākajiem klupšanas akmeņiem min sazaroto sporta pārvaldības sistēmu. Vajadzīgo durvju meklēšana tās labirintos esot viens no lielākajiem izaicinājumiem finansējuma apguvē.
Intervija - Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona organizators
«Tā sistēma ir tik nepārskatāma, ka vispār īsti nesaproti, ar ko runāt. Ej pie viena, tas sūta pie cita. Cits sūta vēl tālāk. Tas ir bijis komiski, ka nav skaidra sistēma. It kā ir zināms, ka ir Sporta federāciju padome un citas organizācijas. Bet man kā lielam organizatoram no malas, kurš nav liels infrastruktūras projekts vai valsts veidots projekts, esmu kā karsts kartupelis tām organizācijām. Tās nesaprot, ko ar to Nordu iesākt. »
Kocēnu sporta skolas direktors Jānis Dainis ir Latvijā plaši pazīstams sporta fanātiķis. Gadu gaitā viņš novērojis, ka tautas sporta entuziastu skaits ir ievērojami sarucis. Risinājumu viņš saskata sporta skolotājos, kuri būtu jāmotivē organizēt skolēnus arī uz dažādām ārpusskolas aktivitātēm. Šobrīd tas notiekot gaužām reti, jo skolotāji strādā vairākos darbos.
Intervija - Jānis Dainis, Kocēnu Sporta skolas direktors
«Viņi jau meklē, kur piepelnīties. Viens strādā baseinā, cits – trenažieru zālē, cits ir tiesnesis. Viņiem neinteresē bērni. Ja viņiem maksātu par to, ka viņi organizē savus skolēnus vai sava novada bērnus… Braucam uz skrējienu Cēsīs, braucam uz skrējienu „Jānis», braucam uz „Stirnu buku”. Zinām, ka klasē tik un tik bērni brauc ar riteni? Aizbrauksim no Cēsīm uz Valmieru! Kas tur tāds? Taču tas ir jāorganizē un par to ir jāuzņemas atbildība. Tagad jebkurā vietā ir lielāka atbildība, tāpēc cilvēks padomā: kāpēc viņam tas vajadzīgs?”
Fiziskās sagatavotības treneris Helmuts Rodke neuzskata, ka finansiāli instrumenti vairošot cilvēku entuziasmu. Viņaprāt, arī tiekšanās uz lielāku masveidību tautas sportā ir lieka – mērķim vajadzētu būt kvalitātes celšanai jau esošajām aktivitātēm.
Intervija - Helmuts Rodke, Treneris
«Mēs nevaram līdz katram aiznest un uzspiest šo te ideju. Ja tā nenāk no tevis, ja nesāc rakt, tad acīmredzot neesi pelnījis to, ka tev ir laba veselība un viss ir kārtībā. Diemžēl, bet tā tas ir. Tas strādā tikai tādā virzienā, ja iniciatīva nāk no paša. Ja tas ir tavs sapnis, tavs mērķis. Ja gribi būt kaut kas, nevis kāds no augšas pasaka: tev tagad jābūt veselam! Mani tas neuzrunātu.»
Viens no būtiskiem jautājumiem tautas sporta sakarā ir piemērotas infrastruktūras pieejamība. Sporta objektu trūkumu visvairāk uz savas ādas izjūt rīdzinieki. Savukārt reģionos situācija ir otrāda. Jānis Dainis novērojis, ka vietas, kur sportot, esot pietiekami. Pietrūkst pašu sportot gribētāju.
Intervija - Jānis Dainis, Kocēnu Sporta skolas direktors
«Nav cilvēku, kas ar viņiem darbotos. Varbūt jāveido klubu sistēma, lai valsts dod finansējumu tā, kā dod katrai federācijai. Jaunatne ir? Attiecīgs finansējums. Veterānu sacensībās piedalāties? Augstākās līgas komanda ir? 1. līgas komanda ir? Sievietes arī sporto? Attiecīgs finansējums par šo visu. Tāda varētu būt klubu sistēma, kurā finansējums sekotu cilvēkam.»
Skaidri definētiem kritērijiem un konkurences principam jābūt ne tikai sporta organizāciju līdzfinansēšanā, bet arī , lemjot par valsts atbalsta piešķiršanu sporta pasākumu organizēšanai. Tā uzskata Rimi Rīgas maratona organizators Aigars Nords.
Intervija - Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona organizators
«Ja tādi kritēriji būtu skaidri un būtu ilgtermiņa konkurss, kurā kā organizators varētu pretendēt uz līdzfinansējumu, tas visiem nāktu par labu. Bet tā nav! Lai tiktu pie kaut kāda līdzfinansējuma, ir jānoiet ceļš, kuru neviens nezina. Un tad vēl pienāk gada beigas, kad tiek sadalīti ārkārtas līdzekļi, un vēl kādam kaut ko piešķir. Tad vēl var mēģināt iet caur Nacionālo sporta padomi. Tas vienmēr man ir licies tik savdabīgi vai ačgārni.»
Kā valsts budžeta līdzekļus efektīvāk novirzīt sporta entuziastiem? Tas pagaidām ir neatbildēts jautājums, zem kura slēpjas vairāki atvasinātie jautājumi. Vispirms jau par kritērijiem finansējuma piešķiršanai, kā arī par pašvaldību kā starpnieka lomu finansējuma apguvē.
