Eksperti: Naudas plūsmu Latvijas sportā pārvalda daudzas organizācijas
Latvijas sporta pārvaldības ir pietiekami sarežģīts rēbuss. Līdz šim Latvija gāja ceļu, ka sporta federācijas veido pamatu sporta federāciju padomei, Olimpiskajai komitejai, kas ir galvenās noteicējas tālākā Valsts budžeta līdzekļu pārdalē federācijām. Korona vīrusa krīze iedzīs pamatīgu robu valsts maciņā, tikai loģiski, ka vieni no pirmajiem cietējiem būs izklaides industrijas pārstāvji pie kā pieskaitāms arī sports. Jau šībrīža plānā finansējums sportam ik pa gadam samazināsies – un sportu pārvaldošām organizācijām būs jāvienojas, kā samazinātos līdzekļus izmantot lietderīgāk. Izglītības un Zinātnes departamenta vadītājs Edgars Severs uzskata, ka ir jāstiprina viņa komanda ministrijā un jāskatās Sporta konfederācijas virzienā, kur apvienotu tādas organizācijas kā Olimpisko komiteju un sporta federāciju padomi.
Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors
“Kad ir mums viena nevalstiska sporta organizācija kā jumta organizācija, kas būtu valsts galvenais partneris sporta politikas īstenošanas jautājumos. Tad šī organizācija varētu īstenot konkrētas programmas un par to atbildētu valsts priekšā.
Tajā brīdī, kad mums ir jautājums par basketbolu, protams, mans pirmais zvans ir Basketbola savienībai. Bet tajā brīdī, kad mēs runājam par finansēšanas modeli, tad basketbola jautājumi jau ir izplūduši. Basketbola savienībai ir savs viedoklis, kas ir autoritatīvs no basketbola viedokļa, bet, runājot par finansēšanas modeli jeb mehānismu, basketbola un citu sporta veidu vārdus loka vairāku organizāciju vadītāji: Olimpiskā komiteja, Sporta federāciju padome, arī Komandu sporta spēļu asociācija. Tajā brīdī, kad mums jārunā par [finansēšanas] modeli, tad mums jārunā ar četrām organizācijām. Tas nav efektīvi.”
Tik daudz organizāciju rodas tieši dažādo interešu dēļ – tāpēc pašas biedrības nevēlas apvienoties vienā organizācijā, turklāt tādā gadījumā tās zaudētu savas iestrādātās līnijas sarunās par finansējumu ar valsts struktūrām un piešķirtā finansējuma tālāko pārdali saviem biedriem.
Intervija - Aigars Kalvītis, Latvijas hokeja federācijas prezidents, bijušais Ministru prezidents
Intervija - Armands Puče, LOK Izpildkomitejas loceklis
«Visa valsts pārvalde un [ap to] uzbūvētais mehānisms izskatās tieši tāds. Ir organizācijas, kas sadala valsts – nodokļu maksātāju – naudu. Tāda ir kārtība. Tas attiecas ne tikai uz sportu, tas attiecas arī uz kultūru.»
Viena no federāciju iemītajām taciņām pēc papildus finanšu līdzekļu piesaistes ir Nacionālā sporta padome – tajā iekļaujas Ministru kabinets, kā arī septiņi sporta organizāciju vadītāji.
Regulāra vēršanās Premjerministra vadītajā sporta padomē ir spēcīga norāde, pārvaldes sistēma sportā tiešām buksē. Turklāt prasīt no, piemēram, Finansu, veselības vai vides un reģionālās attīstības ministriem pilnīgu kompetenci sporta jautājumos, mēs nevaram. Tā nav viņu sfēra.
Intervija - Aigars Kalvītis, Latvija hokeja federācijas prezidents
Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors
Tik šaura cilvēku loka noteicošais faktors padomē neļauj domāt, ka lēmumi par papildus finansējuma piešķiršana attiecīgajai federācijai ir objektīvi. Biežā nacionālās sporta padomes iesaistes sporta finanšu problēmu risināšanā tikai pierāda pārvaldības trūkumus. LTV uzrunātie sporta jomā strādājošie piedāvā vairākus risinājumus sistēmas uzlabošanai – taču gadu desmitiem izstrādāto sistēmu mainīt ir sarežģīti. Pārvaldības maiņa Izglītības un Zinātnes ministrijai būs ļoti grūts uzdevums, turklāt – lēmumus nevar sasteigt un tiem jābūt racionāliem. Virzienu, kurā darboties, ministrija sola izstrādāt tuvāko mēnešu laikā. Līdz tam diskusiju, tāpat kā savu interešu šajā jomā būs vesels lērums. LTV notikumu attīstībai turpinās sekot līdzi.
