Sastrēgumstunda

Ekspremjeri atzīst vairākas kļūdas privatizācijas procesā

Ekspremjeri Valdis Birkavs, Aigars Kalvītis, Indulis Emsis un Einars Repše atzīst vairākas kļūdas privatizācijas procesā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Pirmais Saeimas ievēlētais premjers Valdis Birkavs Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda" uzsvēra, ka privatizācija bija pareiza, bet nepareizs bija pats sākums – līdz 1994.gadam, kad tika izveidota Privatizācijas aģentūra.

„Jau tajā laikā mans viedoklis bija ļoti skaidrs – privatizēt caur ministrijām ir nepareizi. Privatizācijas process nevirzījās uz priekšu, gāja klupdams krizdams. Tas bija laiks, ka tie, kas vēlāk tika pie bagātības, nodrošināja sev pamatu," teica Birkavs, uzsverot, ka bija jāveido jauna institūcija, kas šo procesu pārņemtu centralizēti un to rūpīgāk kontrolētu.

Tāpat ekspremjers Einars Repše atzina, ka bijušas vairākas kļūdas.

„Šodien es neieviestu sertifikātus. Tā bija laba ideja, bet slikti īstenota. Ar sertifikātiem, kas nav nauda, ar varu saistītas ļaužu grupas iemācījās manipulēt – pa lētu naudu atpirka no cilvēkiem, kas to nemācēja izmantot," sacīja Repše.

Viņaprāt, valsts īpašumus vajadzēja pārdot par naudu, nevis par sertifikātiem, kā arī rūpīgi sekot tam, vai izsoles ir caurspīdīgas un nav iespējama korupcija.

„Otrkārt, vajadzēja ražojošus uzņēmumus mēģināt pārdot kā veselus uzņēmumus līdzīgi kā akciju sabiedrības," minēja Repše. „Ja mēs būtu valsts īpašumus uzņēmumus būtu pārdevuši par naudu un atklātās izsolēs, rūpējoties, lai visi var piedalīties, tad tas būtu daudz sociāli taisnīgāks, jo valsts īpašumi sākotnēji tiktu sadalīti vienmērīgāk."

Arī Birkavs piekrita - sertifikācija bija neveiksmīgs sociālā taisnīguma ieviešanas mēģinājums.

Tikmēr bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis uzsvēra, ka nav iespējama sociāli taisnīga privatizācija, jo kapitālismā valda citi likumi.

„Privatizācijas mērķis nav sociālā taisnīguma sasniegšana valstī, bet gan ieviest tirgus ekonomiku Latvijā. Emocionāla vilšanās sajūta cilvēkiem ir, tas ir jāsaprot, bet rezultāts ir – vai nu ekonomika funkcionē vai nefunkcionē," raksturoja Kalvītis.

Arī Emsis norādīja, ka, atjaunojot Latviju, „to gluži taisnīgi nevarējām izdarīt, jo, pirmkārt, mēs neatkarīgi no tautības atdevām īpašumus, ar atrunu - ja uz šīs zemes ir uzcelta skola vai bērnudārzs, tad tā vietā tika piešķirti sertifikāti. Tātad taisnības nav, jo citi saņēma īpašumu, bet citi – sertifikātu".

Sākotnēji – 90.gadu sākumā - privatizācijas process notika decentralizēti, to veica ministrijas. Savukārt 1994.gadā izveidoja Privatizācijas aģentūru un process kļuva pārskatāmāks un centralizēts.

Kalvītis: Latvijas sabiedrībai ir trīs mentālas problēmas

Latvijas sabiedrībai ir trīs mentālas problēmas, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda" norādīja ekspremjers Aigars Kalvītis.

„Mums ir mentālas problēmas," teica ekspremjers.

Viņš paskaidroja, ka sabiedrībā uzņēmējs joprojām nav pozitīva persona – uzņēmēji vairāk vai mazāk tiek uzskatīti par blēžiem un zagļiem.

„Otra lieta, kas ir vēl viena mentāla problēma, nedod Dievs, kaut kas piederēs latvietim un piederēs vairāk kaimiņam, nekā man. Mēs daudz labāk esam gatavi akceptēt sev dāņu vai zviedru privātīpašnieku kaimiņos, nekā latvieti, un darīsim visu, lai traucētu tam latvietim normāli strādāt," turpināja Kalvītis.

„Un vēl trešā mentālā problēma mums Latvijā ir, ko es esmu novērojis, mēs esam gatavi strādāt jebkā cita labā, vai tas ir Īrijā vai Lielbritānijā, Vācijā vai Amerikā, tikai ne latviešu saimniekam," minēja Kalvītis.

Pēc Kalvīša domām, Latvijas sabiedrība ir kļuvusi pārāk materiāla.

Savukārt, atbildot uz jautājumu par lielāko kļūdu savā premjerēšanas laikā, Kalvītis atzinās: „Es biju pārāk labs, man vajadzēja būt daudz nežēlīgākam. Tā ir kļūda, jo es padevos koalīcijas spiedienam – pārāk strauji palielinājām algas, pārāk strauji palielinājām pensijas, un, kad pienāca pasaules ekonomikas krīze, mēs to vairs nespējām finansēt."

Kalvītis bija premjers no 2004. Līdz 2007.gadam.

Repše par lielāko kļūdu premjerēšanas laikā uzskata savu kareivīgumu; Kalvītis – pārāku labestību

Bijušais Ministru prezidents Einars Repše par lielāko kļūdu premjerēšanas laikā uzskata savu kareivīgumu, bet Aigars Kalvītis savukārt bijis pārāk labs.

„Par manu lielāko kļūdu – es biju pārāk karojošs, to es šobrīd atzīstu," teica Repše Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda".

„Man bija ļoti liels naids pret dažām negatīvām parādībām, īpaši pret korupciju politikā un pret negodīgu privatizāciju un negodīgu valsts pasūtījuma izmantošanu. Es nācu ar ļoti karojošu pozīciju, nebiju pietiekami delikāts pret saviem koalīcijas partneriem, un karoju daudzās frontēs, kas nebija pareizi, jo nevar karot pats pret savu tautu. Es būtu vairāk panācis, ja mēģinātu ar maigākām un uz sadarbību orientētām metodēm," atzinās Repše.

Savukārt Kalvītis, runājot par lielāko kļūdu savā premjerēšanas laikā, atzinās: „Es biju pārāk labs, man vajadzēja būt daudz nežēlīgākam. Tā ir kļūda, jo es padevos koalīcijas spiedienam – pārāk strauji palielinājām algas, pārāk strauji palielinājām pensijas, un, kad pienāca pasaules ekonomikas krīze, mēs to vairs nespējām finansēt."

Repše bija Latvijas Ministru prezidents no 2002. Līdz 2004.gadam, bet Kalvītis – no 2004. Līdz 2007.gadam.

Komentāri

Kategorijas