«Teātris.zip» īpašā izlase: Valmieras teātra izrāde «Vaidelote»

Izrādē Aspazijas noslēpumainajā, mistikas bagātajā pasaulē un mūsu pagāniskajā senvēsturē mūs ieved veiksmīga scenogrāfija un video (I. Bermaka-Apiaha, A. Leilande un G.Priednieks- Melnacis), kā arī aktieru spēle ar Māru Menniku un Inesi Pudžu galvenajās lomās.

Aspazijas slavenā un daudzkārt iestudētā luga skan no jauna mūsdienu apstākļos, nezaudējot mīlestības un uzupurēšanās stāsta motīvus un izrādes dramatismu.

Kritiķi par izrādi

Anna Andersone: «Iestudējot «Vaideloti», Inese Mičule ir spējusi mākslinieciskās kvalitātes un vērtības ziņā diezgan diskutablo Aspazijas tekstu atklāt jaunā gaismā, pierādot, ka vairāk nekā simts gadus senā luga joprojām spēj atrast saikni ar mūsdienu skatītāju. Iespējams, režisore bija cerējusi uz vēl laikmetīgāku mīlestība tēmas atklāsmi – par to liecina Gata Priednieka-Melnača veidotā videoinstalācija, kurā brīdī, kad Mirdza uzzina par savu iešanu «tautās», sāk griezties globalizāciju raksturojošu popkultūras ikonu karuselis. Taču šoreiz vispārinājumi un gudras kultūratsauces ir liekas – režisore ir atklājusi labāko, kas ir Aspazijas lugā – cilvēcisko attiecību mūžīgo dabu.» (Delfi.lv, 14.04.2016.)

Ieva Rodiņa: «Kaut arī kopš Aspazijas lugas «Vaidelote» sarak­stīšanas un pirmiestudējuma 1894. gadā pagājuši vairāk nekā 120 gadi, tās tematika nebūt nav novecojusi. Ārkārtīgi precīza šķiet lugā ierakstītā 19. gadsimta beigu pasaules izjūta, dramaturģei piedāvājot savam laikam drosmīgu sievietes tēla interpretāciju. Arī 21. gadsimtā joprojām notiek diskusijas par sievietes lomu sabiedrībā, tādēļ režisores Ineses Mičules izvēle 2016. gadā iestudēt Aspazijas «Vaideloti» šķiet laikmetīga un pamatota.

Režisore uz Valmieras teātra lielās skatuves piedāvā konceptuāli īsinātu «Vaidelotes» versiju – no lugas personu sarakstā minētajiem 16 varoņiem uz skatuves redzami astoņi, kas ļauj izrādes darbību koncentrēt divās stundās ar starpbrīdi. Aspazijas lugas teksts no skatuves skan pārsteidzoši laikmetīgi, un trīs izrādes galveno lomu atveidotāji – Inese Pudža, Māra Mennika un Kārlis Freimanis – dzejas valodā, šķiet, jūtas absolūti brīvi, poētisko tekstu piepildot ar dziļu psiholoģisko zemtekstu. Dzīvu cilvēcisku pretrunu pilns tēls ir Māras Mennikas Asja. Smagnējais, ar rituālu atribūtiku apkarinātais kostīms ir kā pienākumu zīmogs, kuru Asja nēsā ar ārēju lepnumu, kamēr viņas iekšējo pasauli plosa konflikts starp ziedošanos garīgās dzīves apsolījumiem un cilvēciskajām, miesiskajām alkām pēc mīlestības. Aktrise Inese Pudža Mirdzas lomā pārliecina ar intensīvu iekšējo pārdzīvojumu, kas ļauj noticēt un attaisnot varones pašuzupurēšanos idejas vārdā – Mirdzas neiederību apkārtējā sabiedrībā un vīriešu pasaulei raksturīgo vēlmi būt noteicējai par pašas dzīvi pasvītro arī Agneses Leilandes un Ingas Bermakas-Apiahas modelētie dažāda fasona bikšusvārki. Šīm divām spēcīgajām lomām līdzvērtīgs skatuviskais tēls ir arī Kārļa Freimaņa Laimons – no dramaturģijas viedokļa pasīvajā, abu sieviešu savstarpējo konfliktu rezonējošajā lomā aktieris iemieso mūsdienīgi vīrišķīgus vaibstus, precīzi attēlojot Laimoņa iekšējo neizlēmību.

Režisori gan izrādē maz interesējis lugas feministiskais vēstījums, kas īpaši aktuāls Aspazijas agrīnajos dramaturģijas darbos un bez kura lugas skatuviskais lasījums tomēr neizbēgami tiek vienkāršots par psiholoģisku mīlas trīsstūri.

(..) Režisores Ineses Mičules piedāvātā 21. gadsimta versija par Aspazijas «Vaideloti» izskan estētiskā un idejiskā aptuvenībā.» (La.lv, 5.04.2016.)

 

Raidījumu ciklu atbalsta

Komentāri

Kategorijas