«Nezūdamības likums». 2. sērija

AKO - piemiņas zīme Daugavas lībiešiem un viņu vadonim AKO. Lībiešu vēsture ir arī latviešu vēsture ar daudzām pretvarām, kas ietekmējušas ar kultūru un arī to, kā abas tautas vairākus gadsimtus dzīvojušas līdzās.

Par Latvijas valsti var runāt tikai sākot ar 1918.gada 18.novembri, bet, lai nonāktu līdz oficiālas valsts statusam, bija jānoiet garš ceļš, kas reizēm tiek aizmirsts, jo valsts struktūra sāka veidoties jau viduslaikos, savukārt jēdziens „brīvība” 13. gadsimtā ir krietni atšķirīgs no brīvības, kādu to saprotam 21.gadsimtā, kad izveidojies citāds dzīvesveids un saskarsmes manieres. Kaut arī Latvijā pieminekļu netrūkst, tādu, kas veltīti 13.gadsimta norisēm, tostarp brīvības cīņām, ir ļoti maz. Tas gan ir objektīvs fakts, jo par lielu daļu tā laika perioda norišu nav zināms gandrīz nekas. Var dažādi skaidrot, kāpēc jāpiemin Ako – vai kā 13.gadsimta brīvības cīnītājs, vai līvu spilgta  personība, kura ir mazāk zināma nekā Kaupo vai Dabrelis. Daudziem Ako ir dižvīrs, kurš cīnās pret svešzemniekiem un tāpēc godājams. Piemiņas zīmes autors tēlnieks Ģirts Burvis Ako izvietojis vietā un veidā, kas, skatoties no putna lidojuma, ir vairogs, kas sargā Latviju. Videostāsta dalībnieki: līvs, mūziķis un žurnālists Dāvis Stalts, tēlnieks Ģirts Burvis, etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, vēstures zinātņu doktors Andris Šnē,  LU Latvijas Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, vēsturnieks un arheologs Juris Urtāns, lībiete Zoja Sīle, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vēsturniece Ināra Strēle.

Komentāri

Kategorijas