«Teātris.zip» īpašā izlase: Dailes teātra izrāde «Tava labā slava» (1978)

Raidījumu cikls «Teātris.zip» īpašajā izlasē piedāvā noskatīties Gunāra Priedes lugas «Tava labā slava» iestudējumu Dailes teātrī 1978. gadā.

Izrādes tapšana un tās veidotāji

Gunāra Priedes lugas «Tava labā slava» iestudējums Dailes teātrī sakrita ar vairākiem zīmīgiem notikumiem. 1978.gada martā dramaturgam Gunāram Priedem apritēja 50.jubila, turklāt tieši ar lugas «Tava labā slava» iestudējumu tika atklāta Dailes teātra Mazā zāle. Kā zināms, Dailes teātris 1977. gadā pārcēlās uz jauno ēku Brīvības (tolaik Ļeņina) ielā 75. Teatralizēts gājiens uz jauno ēku notika 30.novembrī.

«Mazo zāli paredzēts atklāt ar dramaturgam Gunāram Priedem veltītu iestudējumu, viņa lugu «Tava labā slava». Gunārs Priede kā dramaturgs piedzima tieši Dailes teātrī, kur tika izrādītas viņa pirmās lugas. 1978. gada martā dramaturgam apritēs 50 dzīves gadi.» (Dailes teātra ieceres. Rīgas Balss, nr. 299, 24.12.1977.)

Tāpat 1978.gada vasarā presē tiek atzīmēta Lilitas Bērziņas loma izrādē tieši aktrises 75.jubilejas priekšvakarā (aktrise dzimusi 17.jūlijā).

«Tā bija sezona, kas mazāk sniedza jaunrades prieka, jo tās lielākā daļa pagāja, agrākos iestudējumu piemērojot jaunajai skatuvei. Tikai pavasarī atnāca gaidītā loma Gunāra Priedes lugā «Tava labā slava». Un gandrīz vienlaikus ar tās parādīšanos skatītājiem - PSRS Augstākās Padomes Prezidija piešķirtais Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukums kā mākslinieces dzīves piepildījuma augsts un pelnīts novērtējums. Nedaudz vēlāk pēc gadskārtējās televīzijas aptaujas uzzinājām, ka teātra kritiķi atzinuši Lilitu Bērziņu par sezonas labāko aktrisi.
Nepārspīlējot šādu aptauju noteicošo svaru, šā pavasara gadījums tomēr jānovērtē kā zīmīgs un simptomātisks. «Tava labā slava» ienāca repertuārā pašās sezonas beigās, piedzīvodama tikai vienu oficiālu un dažas slēgtas izrādes. Dailes teātra mazajā zālē to redzēja niecīgs skatītāju skaits. Iestudējums kopumā vēl gaida savu novērtējumu, taču viens no tā aktieru darbiem pirmo vērtējumu jau guvis: Lilita Bērziņa Zeltītes Jankovskas lomā." (Māris Grēviņš. Lilitas Bērziņas teātra jaunība. Cīņa, 16.07.1978.)

«Tava labā slava» pirmizrādi piedzīvoja 1978.gada 4.jūnijā, tieši tādēļ tā teātra sezonas noslēgumā nespēja iekarot skatītāju sirdis, taču to izdarīja turpmākajās sezonās.

Dailes teātra arhīvā esošie materiāli liecina, ka pēdējo reizi «Tava labā slava» tika spēlēta 1983. gada 27. janvārī.

Kopumā tika nospēlētas 103 izrādes.

Izrādes režisors - Arnolds Liniņš, scenogrāfs - J. Toropins, kostīmu māksliniece - J. Karlsone, komponists - J. Karlsons.

Izrādē lomas atveido: Harijs Liepiņš, Mudīte Šneidere, Lilija Žvīgule, Lilita Bērziņa, Alma Ābele, Andris Bērziņš, Ēvalds Valters, Helmuts Kalniņš, Elita Krastiņa, Varis Vētra un citi.

«Tava labā slava» iestudēta arī LPSR Andreja Upīša Akadēmiskajā drāmas teātrī (tagad Nacionālajā teātrī) 1965.gadā.

Kritiķu vērtējums

Viktors Hausmanis: ««Tavas labās slavas» izrāde Dailes teātrī runā par ļoti daudz ko, negribas tās ideju noformulēt vienā vārdā, lai kaut ko nevienkāršotu un neprimitivizētu. Tā ir izrāde par mums pašiem, kādi mēs esam, kādiem mums vajadzētu būt un kur mēs kļūdāmies un klūpam, taču izrādē nav morāles vai didaktiski izslieta rādāmā pirksta, tā dziļi emocionāli saviļņo. (..) Režisors A. Liniņš pratis G. Priedes 1964.gadā uzrakstītajā un Drāmas teātrī reiz jau izrādītajā lugā izlasīt cilvēciski nedziestošu saturu un pierādīt, ka «Tavas labās slavas» aktualitāte 1978. gadā nav noplakusi. Režisors šai lugā ievērojis daudz tāda, kas paviršam skatam var paslīdēt garām. A. Liniņš parāda, ka «Tava labā slava» piesātināta ne vien liriskiem pustoņiem, bet arī spēcīgām kaislībām. Domāju, ka režisors atradis pareizo, īsti piemēroto atslēgu, kā atvērt G. Priedes lugu. (..)

«Tavas labās slavas» izrāde rit uz Dailes teātra mazās skatuves, un ar to vēl konsekventāk nekā iepriekš nostiprinās jauns, A. Liniņa kopts un izauklēts virziens Dailes teātra mākslā. Režisors labi apzinājies, ka nelielā telpa liek meklēt citādus izteiksmes līdzekļus, citādu stilistisku un ka tai jāatšķiras no, teiksim, «Branda» vai «Īsas pamācības mīlēšanā» iestudējumu principiem. Spēlēt mazajā zālē, kad skatītājs ir turpat līdzās, nenozīmē tikai klusinātāku, intīmāku runāšanu. Dailes teātra aktieri mazajā zālē dzīvo psiholoģiski ļoti konkrētu, precīzu, maksimāli piesātinātu dzīvi.

Psiholoģiski tik precīzs, bet ārējā izteiksmē apvaldīts tēlojuma veids ir jauna pakāpe latviešu aktiermākslā.(..)

«Tavas labās slavas» izrādēs skatītāji reizēm smejas, tad kļūst nopietni. Rit parastas dzīves ainas. Vienkāršas. Bet būtībā sarežģītas. Pēc izrādes gribas pajautāt, vispirms pašam sev: «Kā tālāk dzīvot?» Kā palikt uz kājām... «lai kā arī nesāpētu un, kas vēl daudz bīstamāk, lai cik brāzmaini negāztos pāri galvai prieks, laime, mīlestība, slava...» Tie nav mazsvarīgi jautājumi, un teātris līdz ar dramaturgu tos uzdod nopietni, vienkārši, godīgi.» («Kā tālāk dzīvot...». G. Priedes «Tava labā slava» Dailes teātrī. Cīņa, 6.10.1978.)

Māris Grēviņš: «Skatītājiem pietuvotās mazās zāles izrādes veicinājušas dažādu paaudžu aktieru savienošanos vienā ansamblī. Tā Arnolds Liniņš iestudēja arī «Tavu labo slavu». Izrāde negaidīti atklāja jaunu pavērsienu iepriekšējā gadu desmitā sacerētajā Gunāra Priedes lugā. To var apzīmēt par sasauksmi starp pagātni un tagadni, cilvēka ētisko principu pārmantojamību, kas atklājās veco dāmu triumvirātā Lilitas Bērziņas, Lilijas Žvīgules un Almas Ābeles meistarīgajā sniegumā. Vairāk diskutējama no laika pārbaudes viedokļa liekas lugas centrālā - godīguma un sirdsapziņas tēma, kurā sadzirdama 60. gadu dramaturģijā palaikam izplatītā didaktikas pieskaņa. Tādēļ arī negribas šim uzvedumam piešķirt tādu nozīmi kā Priedes «Trīspadsmitās» pārtapšanai gadu agrāk izrādē «Nāc uz manām trepēm spēlēties!».» (Dailes teātris jaunajā namā. Karogs, 1980.03.01.)

Edīte Tišheizere: «Mazās zāles tuvplānos režisors slāni pēc slāņa nolobīja lugai šķietamo ikdienību un «nekas jau nenotiek» kārtu, triju cilvēku dzīvē atklājot gluži šekspīriskas kaislības. (..) Te bija gan mīlestība un nodevība pret savu tuvāko, gan dziļi slāpētas jūtas un to diktēts morāls noziegums.
«Tava labā slava» bija izrāde - parabola, kurā tika risināta arhetipiskas situācijas izraisīta mūžīga un neatrisināma problēma un vienlaikus ļoti skaidri un precīzi formulēta sava laikmeta diagnoze: «Kaut kas ir samezglojies mūsu attieksmē pret savu misiju uz zemes. Kāda laika saite ir pārtrūkusi vai draud pārtrūkt. Pietrūkst ticības un paļaušanās nākotnei, spējas redzēt savu dzīves pūliņu augļus nākotnē, visā dzīves attīstībā, nākošajās paaudzēs.» (M. Ronis. Hamletu gaidot. Literatūra un Māksla, 13.10.1978.) Laikā, kad notika «nepārtraukta dzīves augšupeja», teātris neuzbāzīgi, bet ļoti uzskatāmi atklāja patieso laikmeta ainu, paaudžu saites pārrāvumu un vidējās, četrdesmitgadnieku paaudzes nespēju pildīt savas sociālās funkcijas. (..)

«Tavas labās slavas» iestudējums apliecina Arnolda Liniņa talanta iespējas un... robežas. Režisoram piemīt dziļa aktieru psihofizisko spēku pazīšana un prasme virzīt māksliniekus pretim vajadzīgajam rezultātam." (Latvijas teātris. 70. gadi. R.: Zinātne, 1993., 190.-192.lpp.)

Raidījumu ciklu atbalsta

Komentāri

Kategorijas