Dokumentāls stāsts «Pieminekli celt. Pieminot padomju režīma deportāciju upurus»

Kārlim Bērziņam bija 9 gadi, kad arī viņa ģimeni 25. marta rītausmā 1949.gadā aizveda uz Tomskas apgabalu. 79 gadus vecais vīrs pēdējo reizi (kā pats saka) mēro ceļu uz savu bērnības dienu sādžu, kur ķēra ūdens žurkas, lai palīdzētu ģimenei Sibīrijas skarbumā izdzīvot. Bērziņš jau vairākus gadus dodas uz Sibīriju, kur meklē sen aizmirstas izsūtīto latviešu kapavietas.

Brāļu kapu komitejas uzdevumā viņš apzina vietas, kur varētu uzstādīt pieminekļus represētajiem, kuri neatgriezās Latvijā no izsūtījuma. Lai būtu vieta, kur radinieki var aizbraukt un pieminēt, jo daudzas sādžas ir izzudušas un arī kapi nav atrodami. Vispirms Kārlis Bērziņš paša spēkiem nogādāja un uzstādīja Tomskā laukakmeni - piemiņas zīmi - no Latvijas. Bet pirms 2 gadiem Novojuginā jau atklāja pirmo Latvijas valsts finansētu pieminekli ar iegravētiem 252 represēto vārdiem un uzvārdiem.  Aiz katra iegravētā vārda ir  skaudri personiski stāsti, kas savijas un atklājas šajā dokumentālajā stāstā. 

Dokumentāls stāsts « Pieminekli celt».

Pieminot padomju režīma deportāciju upurus.

Redaktore Judīte Čunka

Režisore Dace Slavinska

Komentāri

Kategorijas