Nacionālie dārgumi.100 g kultūras. Alfreds Jaunušans

Mums kā „teātrmīļu” tautai viņa vārds ir īpašs, jo bez tā latviešu teātra vēsture nebūtu iedomājama – tas ir Alfreds Jaunušans, Nacionālā teātra aktieris un ilggadējs režisors. Tieši viņa laikā Nacionālais, tolaik Drāmas teātris uzkāpa slavas zenītā un kļuva par vienu no sabiedrības garīgajiem tempļiem, kur gūt morālo piepildījumu.

Sācis aktiera gaitas 50.gados kā V.Baļunas skolnieks, kam piemita gan dziļš dramatisms, gan spilgts komiskais talants, temperments un bagāta fantāzija, Alfreds Jaunušans jau drīz, 60.gados, pievēršas režijai, bet, sākot no 1966.gada, divus gadu desmitus ir teātra mākslinieciskais vadītājs. Kopumā tapušas vairāk kā 40 izrāžu, bet tādi viņa iestudējumi kā „Ilgu tramvajs”, „Lilioms”, „Jaunības putns ar saldo balsi”, „Lorencačo” ir leģendāri un ierakstīti Latvijas teātra Zelta fondā.

Būtisks ir arī Jaunušana devums gan, veidojot  teātra ansambli, gan audzinot aktieru jauno maiņu pat vairākās paaudzēs. Viņa skolēni ir, piemēram, tādi skatuves mākslinieki kā U.Dumpis, R.Rudāks, V.Šoriņš, I.Brauna, L.Kugrēna, J.Skanis u.c.

Nozīmīgi, ka tieši Jaunušāna interpretācijā „Skroderdienas Silmačos”  70.gadu vidū kļuva par kulta izrādi Jāņu laikā, bet vēlāk, 80.gados, iestudētās brīvdabas izrādes pārtapa par tautas kopā pulcēšanās svētkiem.

Alfredam Jaunušanam, tāpat kā viņa liktenīgajam teātrim, šogad – 100!

Par teātrim bez atlikuma atdoto mūžu saruna Nacionālo Dārgumu studijā ar režisoru Valdi Lūruņu, aktieri Jāni Skani un žurnālisti Intu Kārkliņu.

Komentāri

Kategorijas