«Daudz laimes, jubilār!». Juris Žagars

Latvijā Juri pazīst visi. Mediji Juri vairākkārtīgi nominējuši simpātiskāko un vīrišķīgāko kungu topā. Un kā gan ne? Šarmants, ar neatvairāmu Holivudas aktiera smaidu, sportisku iznesību, uzņēmēja vīrišķīgo sparu un mākslas pazinēja domas plašumu. 

Šķiet, nav lietas, ar ko Juri Žagaru varētu pārspēt kāds cits vīrietis. Jā, kādreizējais Cēsu zēns lielā mērā ir realizējis savus sapņus pēc skaistas un piepildītas dzīves. Un Juris Žagars ir pārāk gudrs un rafinēts, lai neapzinātos to, kāds viņš izskatās sabiedrības spogulī. Tāpēc viņa lielākais konkurents un izaicinājums ir.. viņš pats.

Juris ir dzimis 1961. gadā Cēsīs, un bērnība, kā jau daudziem latviešu puikām, kuru ģimene gluži nesen bija atgriezusies no izsūtījuma Krievijas stepēs, nekāda saldā nebija. Tiesa gan, Juris un viņa trīs gadus vecākais brālis Andrejs, Latvijā pazīstams aktieris, režisors, LNO ilgstošs direktors, kurš bija piedzimis Sibīrijā, savu bērnību atceras ar prieku, jo mamma esot sagādājusi saviem puikām gan velosipēdus, gan slidas. Tēva līdzās nav bijis. Mamma tik esot stāstījusi, ka viņš bijis nerimtīgas un uzņēmīgas dabas, cēlies no «ukraiņu budžiem» – strādājis un dzēris kā traks. Vai tēva rakstura un temperamenta ietekmēti vai drīzāk - gribēdami izrauties no ierobežotās iztikšanas, brāļi arī esot strādājuši jau no bērnības, bieži gan izliekoties par vecākiem nekā īstenībā, jo nepilngadīgus pusaudžus darbā neviens nav gribējis ņemt.

«Viens no lielākajiem priekiem bērnībā bija dažādu Latvijas teātru viesošanās Cēsīs. Teātra izrādes, kas pavēra gluži citu, krāsainu, bagātu un skaistu pasauli iepretim padomijas pelēcībai,» sarunā ar A. Volmāru raidījuma «Daudz laimes, jubilār!» ietvaros savulaik atcerējās Jura brālis Andrejs Žagars.

Andrejs bijis tas aktīvākais, rūpējies arī par Jura karjeru. Proti, pēc Cēsu 1. vidusskolā fizikas-matemātikas klases absolvēšanas jaunākais brālis īsti nav zinājis, kādu profesiju izvēlēties, un Andrejs, ilgi nedomājot, iesniedzis brāļa dokumentus Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē, ko Juris 1986. gadā arī absolvē.

Laikā no 1985. līdz 1992. gadam Juris Žagars bija Jaunatnes teātra aktieris, piedalījies daudzos izcilos Ādolfa Šapiro iestudējumus. Latvijas TV arhīvs joprojām glabā B. Brehta „Trešās impērijas bailes un posts" (1985) inscenējumu, taču pēc Jaunatnes teātra likvidēšanas 1992. gadā Juri savā trupā uzaicina Dailes teātra galvenais režisors Kārlis Auškāps. Dailes teātra vadošo aktieru spicē Juris noturējies visus šos gadus. Tiesa, brīžam interesi par teātri mazliet aizstājusi privātā uzņēmējdarbība Cēsu Žagarkalnā, taču ar gadiem, šķiet, Juris pret savu «hobiju», kā viņš reizēm ironizējot par atalgojumu teātrī, dēvējis darbu teātrī, izturas ļoti nopietni.

Vairākkārtīgi apbalvots. Par lomu filmā «Dubultnieks» (1986) saņēmis  «Lielo Kristapu» kā labākais aktieris, otro reizi šo balvu saņēmis par lomu filmā «Tumšie brieži» (2007). 1999. gadā saņēmis «Spēlmaņu nakts» balvu.

2007. gadā Juris Žagars kļuva par Cēsu mākslas festivāla direktoru. 2012. gada augustā ticis apstiprināts par Vidzemes Mūzikas un kultūras centra vadītāju.

Komentāri

Kategorijas