Mazo pašvaldību uzturēšana iedzīvotājiem izmaksā visdārgāk

Ceturtajā daļā Latvijas novadu ir zemi nodokļu ieņēmumi, bet lielākie administratīvie izdevumi gan uz vienu iedzīvotāju, gan procentuāli no kopējā pašvaldību budžeta, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Varakļānu novadā dzīvo 3 509 cilvēku. Darba dienas vidū uz ielas var sastapt pārsteidzoši daudz iedzīvotāju. Iemesls – daļai trūkst darba vietu. Kāds iztiku sev nopelna gaterī, cits zemnieku saimniecībā. Palaimējies tiem, kuri strādā pašvaldības iestādēs. Tādu ir apmēram 300. Tikpat daudz cik trūcīgo skaits novadā. Nav brīnums, ka Varakļāni ir tā vieta Latvijā, kurā ir viszemākie nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju. Arī nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšana prāvu pienesumu nesniedz – no vienas privātmājas gadā apmēram 20 latu. Statistiski rēķinot – no viena iedzīvotāja iegūst vien 150 latu. Divas reizes mazāk nekā līdzīgā novadā. Taču tajā pašā laikā cilvēkiem Varakļānu novada domes uzturēšana izmaksā visdārgāk. 229 lati uz vienu iedzīvotāju. Tikmēr līdzīgas pašvaldības to pašu spēj nodrošināt pat ar 22 latiem uz vienu iedzīvotāju.

Varakļānu novada domes priekšsēdētāja Modra Vilkauša (,,Savam novadam”) atrunājas, ka ,,tas varbūt šķiet liels skaitlis uz mūsu kopējā budžeta, bet jo mazāka pašvaldība, jo tie administratīvie izdevumi pret ieņēmumiem budžetā būs lielāki.” Pašvaldības ieņēmumus palielināt izdotos, radot jaunus uzņēmumus un līdz ar to - darba vietas. To sola visi trīs šajā novadā vēlēšanām reģistrētie saraksti. Taču to izdarīt iespējams neesot. Paši uzņēmēji stāsta, ka jau šobrīd izmantots teju katrs lauksaimniecības zemes gabals. Atliek vien rūpēties par to, lai esošie uzņēmēji novadu nepamestu.

“de facto” vēsta, ka zemi nodokļu ieņēmumi un augstas domes uzturēšanas izmaksas ir arī Riebiņu, Jaunpiebalgas un Apes novados. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze paredz, ka iedzīvotāju skaits šajos novados turpinās samazināties. Tas ,,apdraud arī nākotnes nodokļu ieņēmumus. Šajās pašvaldībās būs apdraudēta gan funkciju izpilde, gan arī iespēja ieguldīt attīstības projektos”.

Visstraujākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir Alsungas, Kārsavas, Baltinavas un Vārkavas novados. Desmit gadu laikā Vārkavā dzīvojošo skaits sarucis par vairāk nekā pustūkstoti. Tas ir daudz, ja ņem vērā, ka šobrīd šeit dzīvo vien 2 087 cilvēki.

Līdzīgi kā citviet jaunieši aizbrauc uz pilsētām vai ārzemēm. Visskaudrāk tas sajūtams brīžos, kad uzrodas kāda vakance, bet atrast piemērotu darbinieku tai nevar. ,,Viens no veidiem noteikti būtu novada stipendijas. Mēs sagatavotu sev nepieciešamus speciālistus pašvaldībā un tādā veidā sekmētu viņu atgriešanos,” plānus kaldina Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Antra Vilcāne (,,Jaunais kalums”). Taču stipendiju ieviešana panākumiem joprojām nav vainagojusies. Arī ar jaunu darba vietu radīšanu nesokas. Investori Vārkavā ierodoties vien kā uz brīvdabas muzeja apskati. A. Vilcāne atzīst, ka ,,viņi šeit nevēlas ieguldīt, jo infrastruktūra ir ārkārtīgi sliktā stāvoklī”.

Vārkavas, Riebiņu un vēl citām domēm lielāko atbalstu sniedz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds. Pašām ienākumus palielināt neizdodas. Būtībā mazos novadus, kur iedzīvotāju skaits ir ap četriem tūkstošiem, uztur lielās pašvaldības. Tomēr ilgstoši tā tam nevajadzētu būt. I. Raugze uzskata, ka šīs pašvaldības var salīdzināt ar cilvēku, kurš ,,ar savu sociālo pabalstu kļūst atkarīgs no tā, ka valsts mūžīgi mūžos dotēs”.

Nozares ministrija kā izeju no šīs situācijas redz mazo novadu apvienošanos ar kaimiņu pašvaldībām, kurās ir spēcīgi attīstības centri. Tas palielināšot ieņēmumus un samazināšot administratīvos izdevumus. Tajā pašā laikā ir risks, ka mazie novadi pārvērtīsies par vēl lielākām ekonomiskajām nomalēm.