Uzvaras iela Bauskā

Bauska rakstos pirmoreiz minēta 1518. gadā, bet pilsētas pirmsākumi meklējami jau laikā pirms Kristus dzimšanas Ķirbaksalā. Vietā, kur Mūsa un Mēmele saplūstot izveido Lielupi, atrastas pirmās apmetnes pēdas, bet 1435. gadā Livonijas ordenis tur sāka celt cietoksni – Bauskas pili. Pils apdarē, līdzīgi kā vairākās Čehijas pilīs, izmantots ļoti interesants paņēmiens, t.s. sgrafito.

Uzvaras iela ir senais ceļš, kas veda uz pili, un tur apmetās amatnieki. Gandrīz visas ēkas starpkaru periodā ielā uzmūrējis Kārlis Gube, bet vecie baušķenieki atceras arī kurpnieku Ernestu Alaini, drēbnieku Jāni Šulcu, trīs brāļus Ceplīšus un vēl citus Uzvaras ielas mītniekus. Dažādi ir šo dzimtu likteņi, bet viņu stāsti veido ielas vēsturi. Reizēm vēsture «izlien» virspusē pavisam neparastā veidā, kā tas notika 2000. gadā, kad pie Rimi hipermārketa applūda iela un pļava. Tad vēsturnieki atcerējās par Niseloviča dīķi, kas kādreiz atradās šajā vietā un bija daļa no pils aizsardzības grāvju sistēmas.

Uzvaras ielā atrodas Bauskas ģimnāzija un Sv. Georgija pareizticīgo baznīca, kas uzcelta pēc latviešu arhitekta Johana (Jāņa) Fridriha Baumaņa projekta. Padomju varas laikā Uzvaras ielā uzcēla partijas komitejas ēku un Ļeņina pieminekli, bet turpat netālu arī nomenklatūras dzīvojamo ēku – t.s. «kremli». Zobgaļi smej, ka dievnams toreiz atradies ideoloģiskās spīlēs. Interesanti, ka Uzvaras ielas nosaukumu un Brīvības pieminekli padomju vara pasaudzēja. 

Komentāri

Kategorijas