Ielas garumā. Eksporta, Andrejsalas, Alūksnes, Vēžu un Mastu ielas

Eksporta ielas īpatnība ir tā, ka namu pāra un nepāra numuri atrodas ielas vienā pusē, jo otrā pusē ir upe un Andrejsala. Ielas vēsture saistīta gan ar Daugavas dambju izbūvi, gan ar ostas attīstību – ielā atrodas Muitas māja ar bandroles un citām ēkām, - un Rīgas Pasažieru osta. Andrejsalā osta atvirzījusies uz salas otru pusi, bet pilsētas Termoelektrocentrāle, kam izrādījās liktenīga loma aktrises Veras Singajevskas tēva dzīvē, tagad kļuvusi par muzeju. Vērienīgi iesāktais Laikmetīgās mākslas muzeja projekts diemžēl iestrēdzis, bet mākslinieku darbnīcās, kur mājo Patrīcija Brekte, Rihards Funts un citi rosība turpinās.

Forburgas kvartāla namos reiz mita vācbaltu patricieši, bet padomju laikā to pārņēma nomenklatūra. Valstsvīrs Vilis Lācis tur piedzīvoja sava mūža lielo traģēdiju – dēla bojāeju -, bet pēc rakstnieka nāves ielai deva viņa vārdu. Aiz Forburgas Eksporta ielā lielākoties atrodas pēckara, t.s. Staļina baroka nami un padomju laika daudzdzīvokļu ēkas ar civilajai aizsardzībai domātu patversmi zem neliela paugura.

20. gs. sākuma lepnie nami slēpjas nelielu ieliņu pudurī, kas «pielipušas» Eksporta ielai: Alūksnes un Mazā Alūksnes iela, Mastu un Vēžu iela, no kuras gan palikusi vien vēža aste, pārējā trase iekļauta pagalmos. Vietējie zina parādīt gan pirmskara Rīgas pilsētas ēdienu namu trūcīgajiem iedzīvotājiem un kādreiz slavenās Jozefa Valtera asfaltrūpnīcas pēdas, gan padomju laika ekstras – t.s. bonu veikalu un dāmu paradīzi.

Mākslinieces Gundega Kaņepāja un Gundega Evelone šo dēvē par noslēpumainu vietu, kur iedzīvotāji, it īpaši bērni, labprāt iegriežas studentu mākslas «Galerijā L».

Komentāri

Kategorijas