„Daudz laimes, jubilār!”. Artūrs Maskats

Ziemassvētku priekšvakarā ciemos pie Andreja Volmāra – komponists Artūrs Maskats. Šķiet, Artūram piestāv Ziemassvētku laiks.  Komponists ir izteicies, ka viņu sāpina ātri, nekompetenti vērtējumi, kritika bez empātijas un melnbalts redzējums. 

Maskats, būdams gan mākslinieks, gan cilvēks ar radošā vadītāja pieredzi (mūzikālās daļas vadītājs Dailes teātrī un mākslinieciskais vadītājs operā) ir personība ar plašu redzējumu, viņa vērtējumā par sabiedrības garīgo veselību ir vērts ieklausīties.

Protams, Andreja Volmāra saruna ar komponistu nebūs tik nopietna, kā šī raksta pirmā rindkopa, jo ir tik daudz interesantu stāstu, ko atcerēties. Un tik daudz brīnišķīgas mūzikas, ko mīl un novērtē klausītāji gan Latvijā, gan visā pasaulē. Un nav svarīgi, vai tā ir mūzika teātra izrādēm (kopskaitā apmēram 100 iestudējumu), dziesmas ar Ojāra Vācieša vārdiem aktiera Ivara Kalniņa kolorītajai balsij, simfoniskā vai kora mūzika. Svarīgais ir, ko komponists vēlas pateikt. Un, ja mūzika ir laba, tad komponista vēstījumu var uztvert ikviens, arī, ja nav mācījies nošu rakstu un mūzikas teoriju.

Latvijas Televīzijas arhīvā ir 182 vienības ar Artūra Maskata vārdu. «Karalis Līrs» un «Mēdeja» Krievu teātrī, «Lācis» un «Skola» Nacionālajā, «Trīs māsas», «Hamlets», «Baraba», «Aizdodiet tenoru», «Terēza Rakēna» Dailes teātrī un vēl, un vēl. Starp tiem arī viens no Atmodas laikmeta izcilākajiem iestudējumiem – K. Auškāpa dramatizētie un režisētie A. Čaka «Mūžības skartie», ko dzejnieks Jānis Peters nosaucis par tā laika šķīstīšanos. Interesanti, ka A. Maskats ar šo izrādi atzīmējis savu trīsdesmito dzimšanas dienu.

«Mūsu izrādē 1987. gadā pirmoreiz skanēja «Dievs, svētī Latviju!», tās laikā cilvēki zālē tumsā piecēlās. Tie, kuri zināja Latvijas himnu. Mēs ar režisoru Kārli Auškāpu vienkārši sarunājām, ka himna tur būs. Pat aktieri mēģinājumā nezināja, ka es palaidīšu šo ierakstu. Biju iespēlējis instrumentāli, un viena meitenīte nodziedāja bez vārdiem pilnībā visu. Taču cilvēki atpazina! Tas bija fantastisks brīdis!» atceras komponists. «Teātra administratīvā vadība bija ļoti nobijusies, bet mēs pēc tam par šo izrādi dabūjām LPSR Valsts prēmiju. Laikam izšķirošo vārdu toreiz pateica Anatolijs Gorbunovs, tolaik Latvijas Komunistiskās partijas ideoloģiskais sekretārs, kurš bija atnācis uz vienu no pēdējiem ģenerālmēģinājumam. Teātra direktoram Ivaram Timuškam viņš esot teicis, ka šo izrādi ieteiks noskatīties savam dēlam. Nosvinējām, nopērkot lielu pušķi ar Čaka iecienītajām dzeltenajām rozēm, ko naktī aizvedām un nolikām uz viņa kapa.»

LTV arhīvā glabājas arī A. Maskata baletuzvedumi «Bīstamie sakari» un «Četras pasaules, četras stihijas» , kā arī operas «Valentīna» iestudējums (veltījums Valentīnai Freimanei) LNO.  Dažādu valstu atskaņotājmākslinieku izpildījumā fiksēti Maskata slavenie simfoniskie darbi «Tango» un «Concerto Grosso». Izmēģināts arī kino žanrs: arhīvā glabājas «Durvis, kas tev atvērtas» Pētera Krilova režijā, savukārt filmās «Tumšie brieži» un «Melānijas hronika» komponistu Maskatu sadarboties aicinājis režisors Viesturs Kairišs.

Komentāri

Kategorijas