„Daudz laimes, jubilār!”. Mārtiņš Vilsons

oreiz raidījumā «Daudz laimes, jubilār!» – aktieris Mārtiņš Vilsons. Dzimis 1954. gada 13. decembrī Sibīrijā, Transportnijas ciematā, Magadanas apgabalā (Krievijas PFSR), te, izsūtījumā satikās viņa vecāki - Rolands Čehovičs un Zenta Vilsone. Turpat dzimis arī Mārtiņa jaunākais brālis, arī vēlākais aktieris Ēriks Vilsons. Vecāki vēlāk šķiras, un brāļi patur mammas uzvārdu.

Atgriežoties Rīgā, Mārtiņš strādājis par skatuves strādnieku Valsts Akadēmiskajā Drāmas teātrī, bet dienestu Padomju armijā pavadījis atkal Krievijā - Baikāla-Amūras maģistrāles celtniecībā Sibīrijā.

Skolojies Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātē, skatuves gaitas Mārtiņš uzsāka 1976. gadā Liepājas teātrī pie režisora Oļģerta Krodera.

Šķita, ka Krievija vairs nespēlēs lielu lomu mākslinieka dzīvē, bet – ak, dzīves paradoksi! – nesen izsūtītu kā sabiedrībai nederīgu un noziedzīgu indivīdu, drīz vien, pēc galvenās lomas Aloiza Brenča filmā «Mirāža» Vissavienības slava un mīlestība gāzās pār jauno un vīrišķīgo aktieri tik apdullinoši, ka viņš pat saslima ar zvaigžņu slimību. «Man šķita, ka visi mani mīl, es varu visu un saprotu visu,» atceras aktieris.

Uz kādu laiku Mārtiņš Vilsons izrakstās no Liepājas teātra štata un  pārceļas uz dzīvi Rīgā, samērā daudz filmējoties Krievijā. Pēc tam gan, pateicoties O. Krodera mazai viltībai un tam, ka vajadzēja Batlera lomas tēlotāju leģendārajā Mičelas «Vējiem līdzi» dramatizējumā, aktieris ar prieku  Liepājas teātrī atgriežas. Kas gan iebilstu Krodera argumentam: «Nevienam citam aktierim taču nav tāds raupji vīrišķīgs ģīmis, kāds vajadzīgs Batlera lomai!»

Taču Vilsonam allaž šķiet, ka var darīt vairāk, ka vajag apgūt jaunus apvāršņus, lai realizētu sevi. Cerību pilns, kopā ar brāli Ēriku viņš izveido savu teātri «Mūris». Diemžēl Latvijā neatkarīgiem teātriem izdzīvot ir tikpat kā neiespējami. Pēc «Mūra» bankrota aktieris pārceļas uz Rīgu. Līdz 2011. gadam ir Dailes teātra aktieris.

Pašlaik darbojas gan Rīgas teātros kā ārštata aktieris, gan piedalās Krievijas kino projektos.

“Mani neaicina uz lētiem seriāliem, bet - uz nopietniem projektiem. Zvana no Maskavas vai Sanktpēterburgas - to grūti paredzēt. Kādreiz es par to satraucos, bet tagad man ir pilnīgi vienalga, jo, kad pasauc, tad aizbraucu, izdaru, un miers. Mana sieva Zane saka, ka ar mani ir grūti. Vai nu jādod liela loma, vai nav jādod nemaz, jo pa vidu es nederu,» nosmej Mārtiņš.

Pēc vairāku attiecību pieredzes Mārtiņš Vilsons atzīst, ka ģimene – bērni un mazbērni – ir viņa svarīgākā prioritāte.  Četrās laulībās aktierim dzimuši astoņi bērni. Jaunākā meitiņa Frīda vēl pavisam maziņa.

Atminoties savas mīļākās lomas, aktieris min Latvijas Televīzijas filmu «Tille un Suņu vīrs», ko pirms 16 gadiem uzņēma režisore Dace Slagūne. Mārtiņš Vilsons filmā atveidoja Suņu vīru. “Tad vēl - īsts piedzīvojums bija 2016. gada vasarā Kuldīgā. Trešo reizi dzīvē filmējos Latvijā, šoreiz filmā «Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru», kur atveidoju vectēva lomu. Un atkal liktenis bija man labvēlīgs, jo filmas režisors ir Varis Brasla, gudrs, inteliģents profesionālis,» priecājas Mārtiņš Vilsons. Pašlaik aktieris filmējas kino projektā «Dvēseļu putenis» (pēc A. Grīna romāna motīviem). Šajā laikā, kad aktierus atlaiž no darba, Mārtiņš Vilsons iesaka amata brāļiem nezaudēt modrību: «Jādomā vairāk par sevi, par dzīves uzdevumu, jo tas vienmēr ir mazlietiņ apslēpts. Ne jau būt par aktieri ir īstais uzdevums - tas ir tikai līdzeklis, lai kaut ko iemācītos.» Ar Mārtiņu Vilsonu sarunāsies žurnālists Andrejs Volmārs.

Komentāri

Kategorijas