Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Aloizs Brenčs

Jaunībā Aloizs Brenčs (1929 – 1998) sapņoja par operdziedātāja karjeru, bet kļuva par kinorežisoru.  „Režisoram ir jāspecializējas kādā žanrā, vai tas būtu detektīvs, komēdija vai liroepika, un visi spēki jāveltī augsmei. Universāļiem es neticu”, tāda bija Aloiza Brenča pārliecība, kuru viņš realizēja savā režisora karjerā.

Brenču pamatoti var dēvēt par Latvijas asa sižeta filmu žanra tēvu. Šo žanru viņš aizsāka jau sešdesmitajos gados ar filmu „Kad lietus un vēji sitas logā”. Sekoja „24 - 25 neatgriežas”, „Šahs briljantu karalienei”, „Dāvanas pa telefonu”, „Rallijs” un Padomju Savienībā megapopularitāti ieguvusī „Mirāža”.

Rīgas kinostudijas specialitāte Padomju Savienības mērogā bija detektīvfilmas. Kinokritiķi filmu „Liekam būt” atzīst par Brenča noslīpētās trillera formulas paraugu latviešu kino. Filmā ir saskatāmas paralēles ar amerikāņu «film noir» žanra iezīmēm un meistarīgākajiem aplaupīšanas trilleriem pasaules kino.

Pēc neatkarības atgūšanas Brenčam gan tika pārmests, ka leģendārajā  seriālā „Ilgais ceļš kāpās” viņš ir idealizējis padomju  okupācijas laiku, izsūtījumu un emigrāciju. Taču savam laikam tā bija drosmīga filma, kurā plašai auditorijai izskanēja tēmas, kuras tika uzskatītas par tabu. Raidījumā „Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras” saruna par mērķiem un drosmi tos realizēt, par robežām un spēju tās pārkāpt. Raidījuma viesi - kinokritiķe Kristīne Matīsa, aktrise Lilita Ozoliņa un režisors Pēteris Krilovs.

Komentāri

Kategorijas