Daugavpils novadam un pilsētai draud milzu neparedzēti tēriņi

Neapskaužamā situācijā nonākušas Daugavpils pilsētās un novada dome, kurām no pašu budžeta iespējams būs jāfinansē Eiropas fondu projekti, kuros darbus veica Daugavpilī reģistrētā, maksātnespējīgā SIA “Gādība”, vēsta LTV raidījums “de facto”.

Ziņa par Marka Rotko mākslas centra atklāšanu Daugavpilī aizvadītājā nedēļā ne vien aplidoja pašmāju, bet arī ārvalstu ziņu portālus. Kultūras ļaudis lepnumā riež krūtis, lepojas arī vietējā pašvaldība – tiesa tai Rotko centrs un ne tas vien radījis pamatīgas galvassāpēs. Visticamākais Daugavpils pilsēta un novads nesaņems daļu no fondu līdzekļiem, kas bija paredzētu projektu īstenošanas izmaksu segšanai. Vairāk nekā 10 īstenotajos projektos varētu tapt vai jau pieņemts lēmums par izmaksu neattiecināmību pilnā apmērā, kas abām pašvaldībām nozīmē neplānotus milzu tēriņus no pašu budžeta.

“Kopā projekti ir 2 miljonu apmērā, tie ir iepirkuma līgumi. Puse ir pabeigti un faktiski tā zaudējumu daļa, kas būtu pašvaldībai ir tuvu 1,9 miljoniem, tā ir tā fondu daļa, ko negūs pašvaldības sakarā ar to, ka mēs nevaram deklarēt šos izdevumus Eiropas Komisijai,” situāciju “de facto” skaidroja Finanšu ministrijas (FM) ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Vairums projektu jau pabeigti un iedzīvotāji tos izmanto, piemēram, Daugavpils novadā tā tas ir Līksnā, Demenē, Kalkūnos, kur realizēti ūdenssaimniecības projekti. Savukārt Špoģu vidusskolā par nepilniem 100 tūkstošiem latu ierīkota uzbrauktuve un lifts skolēniem ar kustību traucējumiem. Nevienam audzēknim šobrīd tas gan neesot nepieciešams.

Bet kāpēc Eiropa šos projektu tomēr nefinansēs? Iemesls – tajos pie darbu īstenošanas tika nu jau maksātnespējīgā Daugavpils būvfirma SIA “Gādība”. Tieši pirms gada tā izpelnījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanību, kad birojs sāka kriminālprocesu aizdomās, ka uzņēmums uzvarējis vismaz 14 Daugavpils pilsētas un novada iepirkumu konkursos, iesniedzot viltotas izziņas par nodokļu parāda neesamību. Izskanējis, ka lietā iesaistīts arī VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktors Valdis Lubgans, kurš no pienākumu pildīšanas atstādināts.

“Mums pat aizdomu tādu nebija, ka varētu būt kaut kādas izziņas viltotas vai nepatiesas, vai kaut kā savādāk viņas nosauktas, jo tomēr nebija likumdošanā ne mūsu pienākums, un mums nebija tādu tiesību pārbaudīt izziņas,” tagad situāciju skaidro Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika.

Gan Daugavpils novads, gan pilsēta uzskata, ka par citu grēkiem bez maz vai sodītas tiek pašvaldības. Eiropas regulas ir bargas – ja projektu īstenošanā saskatāmas krāpniecības pazīmes, uz fondu naudu nevar cerēt. Pašvaldības gan apgalvo: ja vispār kāds krāpās, tad krāpās būvnieks, ne pasūtītāji.

“Ja pašvaldība saņem Valsts Ieņēmumu dienesta (VID)vēstuli, izziņu uz veidlapas ar parakstu, nu mēs nepārbaudām izziņas oriģinalitāti, vai izcelsmi, nē,” sacīja Daugavpils pilsētas domes Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa.

Tieši Daugavpils pilsētai, kā lēš FM, varētu draudēt vislielākā neattiecināmo izmaksu summa – vairāk nekā miljons latu, novadam nedaudz mazāk – šobrīd aplēsts, ka tas varētu būt ap pusmiljonu latu. Par situāciju vairāk šķiet norūpējies tieši novads, ne pilsētā. Un ne bez pamata. Novads jau saņēmis negatīvus lēmumus, ka nauda jāmaksā pašiem. Pilsēta vēl ne. Iespējams tas izskaidrojams ar to, ka pilsēta vairākos projektos finansējumu bija plānojusi saņemt no Valsts reģionālās attīstības aģentūras. Tā bijusi pretimnākoša un ieteikusi naudu prasīt no valsts budžeta. Iespējams tikai sakritība, bet aģentūru pārrauga “Reformu partijas” ministra Edmunda Sprūdža vadītā ministrija, savukārt Daugavpils pilsētas galva Žanna Kulakova arī ir “Reformu partijas” biedre.

Finanšu ministrija gan norāda, ka cerēt, ka valsts projekta izmaksas segs pašvaldību vietā, šobrīd nav nekāda pamata. “Pašvaldībai ir jāizdara viss, lai pieteiktos visos šajos procesos, gan izmeklēšanā, gan kur ir šis maksātnespējas process, piesakot prasību, jo ir jau tomēr iespējams, ka kāda līdzekļu kompensācija ir iespējama,” norādīja Rancāne.

Un šis ir interesanti, jo neviena no pašvaldībām šobrīd nav vērsusies KNAB, lūdzot tās atzīt par cietušajām izmeklēšanā esošajā kriminālprocesā, tā vietā vien cer uz palīdzību no valsts. Gan pilsēta, gan novads apgalvo, ka sevi par cietušajiem neuzskatot, jo projekti taču realizēti. Iespējams kuslā rīcībā saistīta arī ar to, ka “Gādības” saimnieks vietējai politiskajai varai ir labi zināms.

“Tie ir dažādi projekti, gan par ielu rekonstrukciju, gan par ēku siltināšanas projekti un rekonstrukcijas projekti, līdz ar to tas risks ir diezgan liels, bet mums nav šī oficiālā lēmuma no uzraugošām iestādēm, tāpēc grūti pateikt, tad kuras bija šīs viltotas izziņas, mums nav šāda lēmuma,” sacīja Krīviņa.

Savukārt Ketiša norādīja, ka “šeit ir divas iespējas - kriminālprocesa ietvaros vai vienkārši griezties pie administratora, mēs apsveram tādu iespēju, domāju, ka tuvākajā laikā tā arī izdarīsim, kaut visi saprot, ka līdzekļus mēs neatgūsim.”

Finanšu ministrijas nostāja gan ir stingra – ja Daugavpils novads un pilsēta neizdarīs visu, lai daļu līdzekļu atgūtu no krāpšanā vainotā uzņēmuma, cerēt uz valsts pretimnākšanu būšot ļoti grūti.