Aculiecinieks. Katra diena kā pēdējā. Pēcvārds

Katra diena kā pēdējā. Tas bija aculiecinieka stāsts par Andru Kvāli. Dzīvot alkstošu sievieti, 12 gadīgā Edvarda mammu, kura izmisīgi cīnījās ar vēzi. Latvijas ārsti viņai vairs nesolīja neko. Pēdējā cerība bija eksperimentāla ārstēšanās Vācijā. Valsts par to nebija gatava maksāt, bet ziedotāji šo iespēju Andrai dāvāja. Izdevās savākt teju 30 000 latu un Andra aizbrauca uz Vāciju. Pirmās ziņas no Vācijas klīnikas bija iepriecinošas- vēža šūnas sāka pakļauties! Taču Andra saslima ar plaušu karsoni. Tik smagi, ka divas reizes nonāca reanimācijā. Pēc pārciestā arī eksperimentālo zāļu efekts zuda, un Andra atlidoja mājās. Viņai bija vēl trīs dienas ar ģimeni. Andras Kvāles pēdejā diena bija 20. aprīlis....

«Diemžēl Andras vairs nav starp mums. Bet darbs, kas izdarīts, tas ir sirdsdarbs mums katram, kas ļauj secināt, ka Latvijā līdzcilvēki mums ir svarīgi, ļaudis ir gatavi palīdzēt svešiniekam un dot to vienīgo salmiņu pie kura pieķerties. Andrai tas salmiņš diemžēl bija par īsu. Bet galvenais, ko iegūs viņas 12 gadīgais zēns, apziņu, ka viņš šajā valstī nav viens, ka mēs visi esam kopā ar viņu,» sacīja «ziedot.lv» vadītāja Rūta Dimanta.

Tāpēc neizmērojams paldies no Andras ģimenes un draugiem visiem, kas ziedoja un turēja īkšķus. Cik naudas izlietots, vēl nav aprēķināts, jo jāsagaida rēķins no Vācijas klīnikas. Pāri palikusī nauda tiks atdota ziedotājiem, ja viņi tā vēlēsies, vai arī glābs kādu citu nelaimē nonākušu cilvēku.

Komentāri

Kategorijas