Pašvaldības tērē tūkstošiem latu sevis slavināšanai

Teju ceturtdaļa miljonu latu par iknedēļas pašvaldības laikraksta izdošanu, šādu summu šogad plānojusi atvēlēt Jelgavas pilsētas dome, ziņo ,,Latvijas Televīzijas” raidījums “de facto”. Bet arī citu pilsētu domju pašslavināšanas tēriņi nebūt nav sīki.

“de facto” apkopotā informācija par deviņām lielākajām Latvijas pilsētu domēm liecina, ka pašvaldību laikrakstu izmaksas ir ļoti atšķirīgas. Ventspils un Rēzeknes domes ir vienīgās, kas informāciju neizpauda.

,,Iepirkumu uzraudzības biroja” mājas lapā publicētā iepirkuma rezultāti liecina, ka ,,Rēzeknes Vēstis” maketēšanai un iespiešanai atvēlēti 6 428 LVL. Tikmēr ,,Jelgavas Vēstnesis” pašvaldībai izmaksā piecas reizes dārgāk (232 494 LVL) nekā ,,Jūrmalas pašvaldības informācijas biļetens” (45 000 LVL). ,,Tas, ko mēs darām, ir pareizi,” tā lielās izmaksas skaidro Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS)

Bažīgus rada fakts, ka ,,Jelgavas Vēstnesis” līdzīgi kā citi pašvaldību izdevumi reģistrēts kā masu informācijas līdzeklis. Taču tajos izpaliek analīze un domes darba kritisks vērtējums. It īpaši priekšvēlēšanu laikā. Laikraksta ,,Zemgales Ziņas” galvenā redaktora p.i. Edgars Kupčs norāda, ka ,,tur ir skaidrs par to, ka vislabākās ir varas partijas. Varam salīdzināt ar Baltkrieviju vai cita šāda režīma valsti. Cita viedokļa vienkārši nav! Kas atliek vēlētājam? Viņam jau viss ir nolikts priekšā, par ko viņam ir jābalso”.

Laikraksta ,,Jelgavas Vēstnesis” vadītājs Jānis Kovaļevskis analīzes un kritiskas domes darba vērtēšanas neesamību pamato, jo ,,kritiskā vērtēšana vienmēr top uz dažādu baumu pamata. Lai mani pirktu, man ir jārada skandāls”.

Dārgā izdevuma dēļ, Jelgavas domē kopumā atvēlētie līdzekļi sabiedrības informēšanas kampaņām dažādos medijos (257 494 LVL), pārspēj pat galvaspilsētu Rīgu (90 000 LVL). Te gan jāpiebilst, ka Rīgas domes deputāti ir pārstāvēti dažādos pašvaldību uzņēmumos, kas arī apmaksā raidlaikus, piemēram, radio. Turklāt viena otra amatpersona apgalvo, ka tai ēters tiekot dots vispār bez maksas.

Dīvaina situācija ir Rēzeknē. Tur “de facto” komandai bija jāpiedzīvo īsta vārdu kauja, lai uzzinātu vismaz sabiedrisko attiecību nodaļas budžetu šim gadam. “de facto” vēlme nokļūt pie Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča (SC) pārvērtās “neiespējamajā misijā”. A. Bartaševiča preses pārstāve, cenšoties aizbildināties ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, apgalvoja, ka domes priekšsēdētājs ar medijiem nedrīkst runāt. Turklāt draudēja izsaukt pašvaldības policiju, ja žurnālisti telpas nepametīs.

“de facto” lūdza minēt konkrētu likuma pantu intervijas atteikumam. Tā vietā “de facto” saņēma oficiāli noformētu vēstuli. Tajā par tikšanās neiespējamības galveno iemeslu kļuva A. Bartaševiča aizņemtība. Turklāt domes pārstāve nekavējās interpretēt “de facto” ierašanos domē: ,,Rēzeknes pilsētas domē ieradušās personas stādījās priekšā kā LTV1 raidījuma „de facto” žurnālisti, bet neuzrādīja preses kartes, turklāt minēto personu agresīvā un neētiskā uzvedība viesa šaubas par to, ka minētās personas bija „Latvijas Televīzijas” darbinieki.“ Tā vien šķiet, ka Rēzeknē nav saistoši tie paši likumi, kas pārējā Latvijā.

Katru mēnesi A. Bartaševičam ir intervija ,,Radio SWH +”. Taču, protams, tiek turēts noslēpumā, cik tā maksā. Līdz šim katru darba dienas rītu Bartaševičs runāja arī radiostacijā ,,Hiti Rossii”. Dome pērk raidlaiku arī televīzijā, izmaksas par to neatklājot. Taču aktuālie notikumi ir piemeklēti tā, lai varētu izteikties ikviens valdošās varas pārstāvis. Rēzeknes pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Sondore pati gan TV sižetus redzējusi neesot: ,,Kādu laiku nē, jo Lattelecom interaktīvajā TV nevar redzēt.”

No nākamās nedēļas vidus tieši pašvaldību izdevumos, tostarp ,,Rēzeknes Vēstīs”, vairs nedrīkstēs parādīties intervijas ar deputātu kandidātiem. Sabiedriskās politikas centra ,,Providus” pētniece Iveta Kažoka skaidro: ,,ja pilsēta ir četrus gadus dzīvojusi ar kādu noteiktas informācijas pasniegšanas veidu iedzīvotājiem, piemēram, reizi nedēļā izdevusi avīzi, tad, ja pēkšņi pirms vēlēšanām parādās bukleti, apsveikumu vēstules, lieli projicēti ekrāni, kur parādās pilsētas bildes un spilgtākie momenti, tad KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs) ir visas iespējas vienkārši un elementāri, pēc veselā saprāta vadoties pierādīt, ka šī nav parasta domes rīcība”.