Vai maksātnespējas administratoram tiesas lēmumi nav saistoši?

Maksātnespējas administratoriem būtu «jāsāk respektēt tiesu vara un tiesu sistēma Latvijā» – šādi publiski skarbi pārmetumi no Saeimas deputāta mutes saistībā ar notiekošo Ķemeru sanatorijā kārtējo reizi aktualizēja jau ilgstoši briedušo augoni maksātnespējas procesos. Patiesībā jau problēmas milzušas ilgstoši un tikai kārtējo reizi izlīdušas uz āru, jo ne velti šo procesu dalībnieki runā par dažādiem administratoru grupējumiem, kuriem likuma burts un tiesas vārds netraucē turpināt iesāktās shēmas, šovakar norāda LTV raidījums “de facto”, secinot, ka acīmredzot tiesas un arī Maksātnespējas administrācija dažādu iemeslu dēļ uzraudzību pār administratoru darbu nespēj vai negrib veikt pienācīgi.

“de facto” informēja par kādu situāciju, kurā iesaistīts zvērināts advokāts un arī maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Saskaņā ar “Lursoft” datu bāzē pieejamajām ziņām, viņš šobrīd strādā ar 30 aktīvām maksātnespējas lietām un lietu skaita ziņā ir viens no TOP10 noslogotākajiem administratoriem. Prakses vieta – bēdīgi slavenajā Antonijas ielā 7, Nacionālās apvienības ģenerālsekretāra, zvērināta advokāta Aigara Lūša birojā. Vēl kāda viņu raksturojošā pazīme – nedz izbeigts, nedz arī izmeklēšanā esošs kriminālprocess, nedz arī tiesas konstatētais, ka viņš nepilda tiesas lēmumu, - nekas no tā netraucē Bērziņam turpināt administratora darbu.

2009.gada nogalē Bērziņš kļuva par administratoru SIA “MAR” maksātnespējas procesā. Visnotaļ sīks gadījums, kur kreditoru prasījumi sasniedz vien pāris tūkstošu latu. Tomēr acīmredzot administratoram sanācis tikt pie “nepareizā tiesneša”. “Lursoft” datu bāzē pieejams visnotaļ bargs Bauskas rajona tiesas tiesneses Irinas Bogdanovas 2011.gada 7.septembra lēmums, kurā tiesnese Bērziņu no šī maksātnespējas procesa atceļ.

Tiesa viņa darbībā saskatīja vairākos Krimināllikuma pantos minētos noziedzīgos nodarījumus – ne vien informācijas nesniegšanu tiesai, ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, bet arī naudas piesavināšanos. Proti, tiesas lēmumā secināts, ka maksātnespējīgā uzņēmuma kontā bijuši vairāk nekā 10 tūkstoši latu, ar ko pilnībā pietiktu kreditoru prasījumu apmierināšanai, taču tā vietā administrators šo naudu izņēmis.

Un tiesa secināja sekojošo: “administrators paskaidroja, ka ar šo parādnieka naudu būtu samaksājis parādus kreditoriem pēc tam, kad tiesa būtu apstiprinājusi pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanu. Tiesa netic šiem paskaidrojumiem, jo šāda rīcība neatbilst Maksātnespējas likuma normām, un administratora darbības visā maksātnespējas procesa gaitā liek secināt, ka administrators vēlējās nepamatoti palielināt administratora atlīdzību, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, kā arī, iespējams, vēlējās piesavināties parādnieka naudu.”

Tiesnese ne vien Bērziņu no konkrētā maksātnespējas procesa atcēla, bet par konstatēto informēja Bauskas prokuratūru un kriminālprocess vēlāk nonāca Valsts policijā. Daļā to izbeidza, bet kā noskaidroja “de facto”, vēl daļā kriminālprocesā izmeklēšana turpinās.

Bet ar to Bērziņa nedienas nebija galā. Šā gada februārī tā pati tiesnese atkal jau pieņēma blakus lēmumu, ko nosūtīja Bauskas rajona policijai, lai tā lemtu par vēl viena kriminālprocesa uzsākšanu.

“Izskatot lietu, tika konstatēts, ka parādnieka iepriekšējais administrators Andris Bērziņš ne tiesas 2011.gada 07.septembra lēmumā noteiktajā termiņā – līdz 2011.gada 16.septembrim, ne arī vēlāk nav nodevis parādnieka administratorei virkni parādnieka dokumentu. [..] Šādās administratora A.Bērziņa darbībās tiesa saskata Krimināllikuma 296.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmes (tiesas sprieduma un lēmuma neizpildīšana)”, teikts Bauskas rajona tiesas tiesneses I.Bogdanovas 2013.gada 22.februāra lēmumā.

“de facto” zināms, ka Bauskas rajona policija šobrīd veic pārbaudi, vai uzsākt kriminālprocesu. Savukārt pats Bērziņš apgalvoja, ka par šo tiesas lēmumu neko nav zinājis un uzskata, ka tas neesot likumīgs, jo tiesa nav centusies noskaidrot viņa viedokli.

“Neapšaubāmi, likumā noteiktajā kārtībā un no likumā noteiktajām personām saņemot apstiprinājumu pieminētā iespējamā blakus lēmuma esamībai un iepazīstoties ar lēmuma saturu, es izmantošu visas likumā paredzētās iespējas lēmuma protestēšanai,” rakstiskā atbildē “de facto” norādīja Bērziņš.

Savukārt Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele sākotnēji situāciju komentēja skarbi, sakot : “ja ir tādas situācijas, tad, protams, ja pēc jūsu stāstītā, tad tādai personai nebūtu jābūt administratoru rindās. Aicinātu šo personu nosaukt un mēs tiešām veiktu pastiprinātu pārbaudu un ja tas apstiprinātos, lūgtu šādai personai izbeigt sertifikāta darbību.”

Viņš arī uzsvēra, ka situāciju var atrisināt arī nesagaidot rezultātus kriminālprocesos. Taču tālākais viņa teiktais iezīmējis, ka acīmredzot ir administratori, kuri ir vienlīdzīgāki par citiem. Jo uzzinot kā sauc konkrēto administratoru, Ābele pēkšņi kļūst daudz pielaidīgāks.

“Par attiecīgo personu es tagad negribu tā skriet lokomotīvei, vilcienam pa priekšu, jo jūsu nosauktais vārds uzvārds, man liekas, ka mums pat divi administratori ir, bet tā kā uzņēmumu nosaucāt, mēs pārbaudīsim, kurš tad un padziļināti veiksim citos maksātnespējas procesos, prasīsim paskaidrojumus, savu aci liksim iekšā, lai redzētu padziļināti, kas tur notiek.”

“de facto” gan norāda - ja no valsts puses uzraudzība būtu pietiekama, tad jau savulaik šī administratora darbība visticamākais vairs neturpinātos, jo Maksātnespējas likums paredz, ka par administratoru nevar būt citastarp arī persona, pret kuru “izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata.”