Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Teātra leģenda – Jānis Kubilis

Lai gan nu jau izaugusi paaudze, kas viņu uz Nacionālā teātra skatuves nemaz nav redzējusi, bet kino lomu viņam bijušas maz, aktieris Jānis Kubilis ir latviešu teātra leģenda,  vairāku skatītāju paaudžu elks!

Viņam nesa ziedus, sūtīja vēstules, bet meitenes, kā savulaik rakstīja teātra kritiķe Lilija Dzene – sākumā ar krītu spodrinātās tenisčībiņās, vēlāk nagliņkurpēs, pielūgsmē gaidīja pie teātra izejas.

Katru pavasari sezonas beigās viņš esot nesis pielūdzēju vēstuļu kalnus dedzināt uz teātra kurtuvi, taču tās tikušas rakstītas atkal un atkal, jo Jāņa Kubiļa aktiera liktenis bija radīt un saņemt mīlestību. No leģendārā Pablo «Trešajā vārdā» pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā  līdz ne mazāk leģendārajam «Hamilkara kungam» 80. gados viņš savā gandrīz 50 gadu skatuves mūžā radīja lomas, kuras vienoja pēc mīlestības izslāpušo pēckara skatītāju paaudzi ar 80. gadu nihilisma pārņemto sabiedrību.

Neretas puika, pēc kara nonācis Rīgā, Žaņa Katlapa spožās aktierspēles savaldzināts, liktenīgi mainījis plānus doties uz Konservatoriju, tā vietā iestājoties Drāmas teātra studijā, leģendārās Veras Baļunas kursā. Kopš 1947. gada Nacionālajā, tolaik Drāmas, teātrī  līdz pat 1994. gadam, kad  Kubilis negaidīti pamet skatuvi, viņš  šajā premjeru un primadonnu teātrī nospēlējis vairāk kā 140 lomu .

No romantisku mīlētāju lomām līdz nepārspējamā Joskes tēlam pat veselos četros Blaumaņa «Silmaču» iestudējumos, A. Arbuzova , G. Priedes un H. Gulbja laikabiedru varoņiem, Puškina Mocartam un pat Ļeņinam – tik dažāda ir lomu amplitūda «gudrās sirds» aktierim, kā viņu nodēvējusi Lilija Dzene.

Šovasar Jānim Kubilim apritēja neticamie 95! Par izdarīto un izjusto, teātra dzīvi un dzīvi tagadnē saruna ar vitālo jubilāru un viņa skatuves partneri, aktrisi Māru Zemdegu, kā arī žurnālisti, grāmatas «Kad gadiem es pāri skatos» autori  Liu Guļevsku Nacionālo Dārgumu studijā

Komentāri

Kategorijas