Latvija var palikt bez ES naudas ceļiem

Latvijas bedrainie ceļi, par kuriem šonedēļ jo īpaši skaļi atgādināja Vecpiebalgas iedzīvotāji, varētu piedzīvot vēl kādu, ļoti nepatīkamu pagriezienu. Proti, Nacionālā attīstības plānā iekļautās Latvijas cerības, ka ceļus turpinātu atjaunot par Eiropas Savienības līdzekļiem, Eiropas komisija varētu neatbalstīt. Arī tā nav mierā ar faktu, ka valsts ceļos neiegulda pati, vēsta LTV raidījums “de facto”.

Neformālās sarunās par nākamā perioda investīcijām šis ir kļuvis par domstarpību jautājumu Nr.1, tas izriet gan Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Armanda Eberharda, gan arī no Satiksmes ministrijas valsts sekretāres Ilzes Aleksandrovičas teiktā.

Proti, Latvija kā līdz šim arī turpmāk ceļu problēmu grib risināt uz nākamā perioda Eiropas naudas rēķina. No vispār pieejamiem trim miljardiem latu laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam ceļiem cerēts atvēlēt aptuveni pusmiljardu.

Latvijas plānotā ES nauda ceļiem

(periodā no 2014. līdz 2020.gadam)

Galvenajiem autoceļiem 245 mlj.LVL

Reģionālajiem autoceļiem 166 mlj.LVL

Vietējie autoceļiem 51 mlj.LVL

Rīgas tiltiem, estakādēm 90 mlj. LVL

Kopā: 547 mlj.LVL

Taču Eiropas Komisija šādai Latvijas praksei grib pateikt “stop”. “Jāatzīst, ka kopumā Eiropā jau ilgstoši valda skepse par investīcijām ceļos,” atzīst Aleksandroviča, paužot, ka Latvijai būs jo īpaši šoreiz jāaizstāv sava pozīcija. Eiropas Komisija (EK), pēc viņas teiktā, neiebilst, ka naudas tiek ieguldīta lielajās šosejās, taču ieguldījumi reģionālajos un vietējās nozīmēs autoceļos EK ieskatā valstij jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Eiropas Komisijas prioritāte ir dzelzceļš. Tas arī skaidri rakstīts Eiropas Komisijas pozīcijas dokumentā, kas nosūtītas Latvijai, iesakot, kā plānot nākamos tēriņus. “Finansiālā priekšroka būtu jādod dzelzceļa sektoram, jo īpaši, jaunas ātrgaitas vilciena līnijas būvniecībai ar Centrāleiropu – “Rail Baltica”.” vēsta dokumenta teksts.

Daļēji Latvija šai rekomendācijai ir sekojusi – ievērojami līdzekļi paredzēti “Latvijas dzelzceļa” elektrifikācijai, taču “Rail Baltica” starp esošajiem plāniem nav, cerot, ka to varēs finansēt no cita - CEF fonda, neziedojot tam, piemēram, plānoto ceļu naudu.

Aleksandroviča skaidro, ka Latvijas un arī Baltijas kaimiņu pozīcija ir, ka “Rail Baltica” no Kohēzijas pamataploksnes nav finansējams. EK arī uz to nav uzstājusi, sakot, ka šis jautājumu ir nacionālais lēmums.

Apzinoties, ka šoreiz risks neiegūt Eiropas naudu ceļiem ir liels, Latvijas puse EK pat sola ieguldīt valsts budžeta līdzekļus – septiņu gadu laikā 200 miljonu latu vietējos un reģionālos autoceļos, tādā veidā cenšoties EK priekšā laboties.

Tomēr, ja ceļu naudu galu galā arī izcīnīs, tad ir vēl kāda problēma. ”de facto” rīcībā esošais Finanšu ministrijas izstrādātais termiņu plāns paredz, ka 2014.gadā nekādi ceļu remontu darbi var arī nesākties. Visas birokrātiskās procedūras, tostarp arī jaunu fondu pārvaldības modeļa ieviešanu, lai apgūtu jaunā perioda naudu, paredzēts pabeigt vien nākamā gada augustā.

Ceļu jomā tas draud ar investīciju pārrāvumu, jo visa līdzšinējā Eiropas nauda ir jau ieguldīta, atzīst, gan FM, gan SM pārstāvji. Vienīgais, uz ko cer Satiksmes ministrija, ka Eiropas Komisija atļaus izņēmumu, un ceļu naudu varētu sākt apgūt, kad vēl nebūtu ieviesta visa ES fondu pārvaldības institucionālā sistēma, t.i. tomēr 2014.gada sākumā.

Skaidrība, kā būs ar Eiropas naudu Latvijas ceļiem, formāli nebūs visu šo gadu. Savstarpēji saskaņotu gala vienošanos starp Latviju un Eiropas Komisiju par kopējiem investīciju mērķiem un to apjomu nākamajos septiņos gados paredzēts parakstīt tikai decembrī. Visticamāk gan, ka tik ilgi gaidīt nevajadzēs un neformāla vienošanās jau tiks panākta vasarā.

Tās iznākums ietekmēs arī 2014.gada valsts budžetu, un var būt situācija, ka politiķiem būs jāizvēlas, piemēram, indeksēt pensijas vai ieguldīt budžeta līdzekļus ceļos.