Atslēgas. 1991. gada augusta pučs. Impērijas pašnāvība

Kaut augusta puču uz savas ādas izjutām arī tepat, Rīgas ielās, tā galvenie notikumi risinājās Maskavā. Apvērsuma galvenie mērķi – nepieļaut Mihaila Gorbačova iecerēto jaunā PSRS līguma parakstīšanu, kas būtu vairojusi padomju republiku pašnoteikšanos. Viceprezidenta Genadija Janajeva vadībā reakcionāri centās varu sagrābt. Tomēr jau pirmajā puča rītā, 19. augustā, suverenitāti pasludinājušās Krievijas prezidents Boriss Jeļcins organizēja pretošanās centru, sasteigto un vāji organizēto puču pasludināja par noziedzīgu un aicināja tautu uz barikādēm un streiku.

Puča dienās arī Latvijas vēsture izšķīrās tieši Maskavā. Latvijas valdība to sapratusi tautu aicināja palikt mājās un pretošanos izrādīt pasīvi miermīlīgi, tāpēc Rīgas ielas, pretstatā janvāra barikādēm, bija tukšas. 21. augustā Latvijas parlaments atcēla iepriekš noteikto pārejas periodu valsts neatkarības atjaunošanai. Lai arī neviens to nevarēja paredzēt, jau vasaras beigās Baltijas valstis bija pasaulē atzītas un brīvas, un tā paša gada beigās – sabrucis viss padomju impērijas cietums. Šīs nedēļas Atslēgās - par to, kā pučisti apspēlēja paši sevi.