Koalīcijā turpina valdīt aizdomu gars; demisiju pieprasīšanas visticamāk nebeigsies

Šonedēļ galu galā tā arī nenotikušais demisijas balsojums par iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP) visticamāk nebūs pēdējais demisijas pieprasījums šajā valdībā, bet starp valdību veidojošajiem partneriem valda neuzticēšanās un aizdomu gars.

Latvijas Televīzijas raidījums „de facto” atklāj, ka centieni ar regulāriem demisiju pieprasījumiem bojāt šīs valdības ārējo skatu, īsti nav vainagojies ar rezultātiem, jo sabiedrības skatījumā šī valdība ir visuzticamākā starp visām pēdējo gadu valdībām. Saskaņā ar pētījumu kompānijas SKDS datiem, šī valdība guvusi augstāko iedzīvotāju uzticību starp pēdējo gadu valdībām – 28,6 procentus. Tomēr lielie kašķi pēc satiksmes ministra Aivja Roņa aiziešanas, mazliet pieplacinājusi arī uzticēšanos šai valdībai.

Šajā valdībā nomainīti divi ministri, kuri faktiski aizgājuši paši pēc savas vēlēšanās – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) un satiksmes ministrs Aivis Ronis. Bet demisijas sitiens no malas divreiz mērķēts uz veselības ministri Ingrīdu Circeni („Vienotība”). Trīsreiz dažādu iemeslu dēļ - uz labklājības ministri Ilzi Viņķeli („Vienotība”), un nomērķēts arī ceturto reizi. Solīta, bet neuzprasīta palika Vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) demisija. Virkne augstskolas un studentu organizācijas novembrī mēģināja spiest uz Roberta Ķīļa (RP) demisiju, un tagad to mēģināja izglītības darbinieku arodbiedrība. Visas šīs demisijas prasījušas nevalstiskas organizācijas. Aiz dažām no tām var manīt arī pa kādam opozīcijas politiķim. Tas gan viss vairāk lietots kā instruments sabiedrības viedokļa veidošanai.

Nopietnāks bija nacionālās apvienības mēģinājums trāpīt valdības kuģī, balsojot pret jauno satiksmes ministru Anriju Matīsu, un prasot iekšlietu ministra demisiju. Abi piegājieni arī beidzās ar čiku un cerēto valdības atjaunošanu nepanāca. Uz jautājumu, kāpēc Nacionālā apvienība negāž šo valdību, ja reiz tā nav apmierināta ar to, apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis raidījumam „de facto” atbild ar pretjautājumu, kāpēc gan lai viņi to darītu. „Mums ir jārunā un kolēģi jāpārliecina, ka ir nepieciešamas šīs pārmaiņas valdības darba stilā… un es domāju, ka šis jautājums arī atdursies pie budžeta, jo mums ir svarīgi šie demogrāfijas jautājumi,” norāda Lūsis.

Vismaz šobrīd būtiskākie mēģinājumi kaut ko izmainīt ir beigušies nesekmīgi. Tas gan nenozīmē, ka nemiernieki ir atmetuši ar roku, un gaidīs nākamās vēlēšanas. Jo, piemēram, Lūša pieteiktā demogrāfijas jautājumu aktualizēšana reizē ar budžeta stādīšanu varētu iezīmēt nākamo frontes līniju labklājības sfērā. Sociālos jautājumus par tuvākā laika akcentu nosaukusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

ZZS ietilpstošās partijas „Latvijai un Ventspilij” līderis Aivars Lembergs Nacionālās apvienības mazāk pieredzējušos politiķus sauc par kavalēristiem un viņos saskata vienīgo cerību uz izmaiņām valdībā: „NA tādā kompānijā ar RP ir ļoti nekomfortabli. Var gadīties, ka viņi noziedo komfortu idejas vārdā. Kā tas varētu notikt ir politikas tehnikas jautājums.” Uz jautājumu, vai kāds uz šiem „kavalēristiem” mēģina spiest, politiķis atbild, ka „tur nekas nav jāspiež. Jaunie zēni jūtas ļoti diskomfortabli!”

No otras puses nacionāļi apliecinājuši, ka paši no valdības laukā neies. Iemesls – vēlme kontrolēt potenciālo sprādzienu valdībā, un to var izdarīt tikai no iekšpuses. Turklāt viņu ķildīgajā garā laikam jau ieinteresēti arī citi politiķi, kam oficiāli par valdības restartēšanu neklātos runāt. Tā RP līderis un Saeimas frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis atklāj, ka „diezgan ilgi tiek runāts par mēģinājumiem izmest RP no koalīcijas, vēl labāk – lai RP pati izietu laukā un vietā varētu ienākt ZZS. Es pat uzdrošinātos teikt, ka lielā mērā mēģinājumi ir pārliecināt daļu no „Vienotības”, ka vajadzētu aicināt ZZS koalīcijā. Jo ir redzams, ka daļai „Vienotības” politiķu nav nekāda problēma ZZS politika.”

Viens otrs politiķis aizkulisēs sācis gausties par ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) darbu, kurš neturpinot savulaik „Vienotības” iesākto politiku. Neviena partija gan Pavļuta demisiju nesola prasīt, lai arī baumas par šādu iespēju ir izskanējušas. „Vienotības” līdere, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kaut ārpus intervijas ieraksta neslēpj savu nepatiku pret Pavļutu, noliedz aizkulišu saspēles šajā jautājumā. „”Vienotībai” tiek pārmesti visi pasaules grēki, jo „Vienotībai” ir vislielākā atbildība un arī vislielākā pieredze šajā valdībā.(..) Mums tiek pārmesta savu interešu virzīšana, bet līdz šim neviens nav nosaucis, kādas ir tās vienot īpašās intereses, pretēji valdības deklarētajam,” uzsver Āboltiņa.

Valdības iekšējās nesaskaņas ne reizi vien piesegtas ar Saskaņas centra balsīm. Šī partija jau kļuvusi kā nopietns pretsvars, piemēram, Nacionālās apvienības rotaļām ar koalīcijas partneriem. „Cik es zinu Reformu partijas pozīciju, ja būs demisija pa viņu ministru, tad viņi momentā pamet valdību. Ja viņi to izdara, viņu vietā nāk ZZS, bet Nacionālā apvienība dabū vairāk ministru. Tas politiski mums nav pieņemams,” raidījumam „de facto” saka Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC).

Lai izveidotu jaunu koalīciju, viens no variantiem ir saskaldīt kādu no esošajām frakcijām. Bet vismaz pagaidām izskatās, ka šīs valdības gala gaidītājiem ir maz cerību. Tik maz, ka viņi ideālās koalīcijas meklējumos kā vienīgo risinājumu pat redz Saeimas atlaišanu.