Nav iespējams noskaidrot vai desās vispār ir gaļa

Pēc lielā zirgu gaļas skandāla arī Latvija beidzot ir ieviesusi metodiku, kas ļaus ģenētiski fiksēt šīs gaļas esamību pārtikas produktos, uzņēmēji tātad ar to vairs nevarēs šmaukties. Tā ir labā ziņa, taču, diemžēl, ir arī sliktā, kas būtu jāņem vērā visiem desu pircējiem. Kā izrādās, mūsu valstī nav ne metodikas, ne arī ekspertīžu, kas noteiktu, vai gaļas izstrādājumos ir, piemēram, cūkgaļa vai vistas gaļa, nemaz nerunājot, par to, cik daudz tās tur ir, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums „de facto”.

Uzņēmēju pienākums šobrīd ir norādīt desu sastāvu dilstošā secībā no vairāk izmantotās izejvielas uz mazāko. Procentuālo īpatsvaru var neminēt, ja vien produkts, netiek saukts, piemēram, cūkgaļas desa.

Taču, kā izrādās, valstij piederošais institūts “Bior”, šobrīd laboratoriski var fiksēt, vai desās ir liellopu gaļa, taču, vai tajās ir uzrādītā cūkgaļa vai vistas gaļa, - nevar. Nav ieviesta tam atbilstošas metodikas. “Bior” pārstāve Ieva Rodze skaidro, ka līdz šim nav bijis arī pieprasījuma veikt šādas ekspertīzes.

Pārtikas veterinārais dienests to apstiprina (PVD). Tā ģenerāldirektors Māris Balodis skaidro, ka šādas ekspertīzes netiek veiktas, jo PVD budžets ekspertīzēm esot samazināts gandrīz par divām trešdaļām – no 900 tūkstošiem latu pirmskrīzes laikā līdz 240 – tagad. Līdz ar to prioritāte esot veikt cilvēkam kaitīgo vielu izlases testus, piemēram, noteikt, vai uzņēmēji nepārspīlē ar nitrīta sāls devu, kas “pagarina” desas izskata mūžu, norāda M. Balodis. Kvalitātes testiem, kas varētu konstatēt, vai uzņēmēji nekrāpjas ar desas sastāvu, naudas nepietiek.

Tātad, vai desās ir gaļa, var ticēt, bet var arī neticēt. Gaļas tirgū konkurence gan ir tik sīva, ka nevar izslēgt, ka, izmantojot ekspertīžu neesamību, kāds uz gaļas rēķina tomēr cenšas ietaupīt. Kā to, iespējams, darījis uzņēmums „Forevers”, iepērkot lētāko zirga gaļu, kura DNS fiksēts uzņēmuma produkcijā.

Sods uzņēmējiem gadījumos, kad patērētājs ar produkta marķējumu tiek maldināts, ir līdz 500 latiem. PVD kopā ar Zemkopības ministriju šobrīd sodu lielumu paaugstināt līdz pat vairākiem tūkstošiem latu.

Arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma spiesta atzīt, ka šobrīd ekspertīzes neļauj noteikt desas sastāvu, taču sola, ka jau nākamgad ministrija prasīs vairāk naudas laboratoriskiem testiem, lai līdzās pārtikas nekaitīgum izmeklējumiem izlases kārtībā varētu veikt arī pārtikas kvalitātes ekspertīzes. Līdzās liellopu un zirgu gaļas ekspertīžu metodikai plānots to ieviest gan cūkgaļai, gan arī vistas gaļai, un tad jau redzēs, cik lielā mērā mainīsies uz desām rakstītais izejvielu sastāvs.

Straujuma, jautāta, vai viņa pati šobrīd lieto uzturā vārītas desas, atbild noraidoši, sakot, ka viņa grib “redzēt, ko viņa ēd.”