Pirmās «Kaijas» mīkla N. Naumaņa redzējumā

Projektu "Teātris.zip" sestdien, 29. septembrī, pulksten 21:35 turpinās Antona Čehova lugas "Kaija" iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī. Pirms izrādes 1998. gada ieraksta demonstrējuma, plkst, 21:20, kā arī izrādes starpbrīdī, plkst. 23:00, un pēc izrādes, plkst. 00:25, - raidījums "Teātris.zip", kuru vada Ojārs Rubenis. Piedāvājam Normunda Naumaņa apkopotos vēstures datus no A. P. Čehova dzīves un „Kaijas” tapšanas, kas izrakstīti no „Gadagrāmatas” (GIHL, Maskava, 1955) uz „Kaijas” simtgadi.

Projektu "Teātris.zip" sestdien, 29. septembrī, pulksten 21:35 turpinās Antona Čehova lugas "Kaija" iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī.  Pirms izrādes 1998. gada ieraksta demonstrējuma, plkst, 21:20, kā arī izrādes starpbrīdī, plkst. 23:00, un pēc izrādes, plkst. 00:25, - raidījums "Teātris.zip", kuru vada Ojārs Rubenis. Piedāvājam Normunda Naumaņa apkopotos vēstures datus no A. P. Čehova dzīves un „Kaijas” tapšanas, kas izrakstīti no „Gadagrāmatas” (GIHL, Maskava, 1955) uz „Kaijas” simtgadi.

 

PIRMĀS KAIJAS MĪKLA

Gadījums ar pirmo Kaijas izrādi, kuras simtgade pie durvīm, ir savā veidā viena no lielākajām teātra mīklām, mītiem, kas nezaudē aktualitāti līdz pat mūsdienām. Fakts, kā tagad pasaulslavens rakstnieks piedzīvojis rūgtāko mirkli mūžā. Manuprāt, interesants ir tieši vēsturiskais notikumu attīstības ritums, tie sīkumi un nianses (fiksētie rakstnieka garastāvokļi, dejas ar cenzūru, pati tā laika leksika...), kas ļauj ieraudzīt pilnīgāku to radošo, psiholoģisko, arī laikmeta ainu, kādā strādā jebkurš mākslinieks. Dažos aspektos tā šķiet visai pamācoša. Kaut vai tajā apstāklī, ka ļauj paskatīties uz rakstniecību un teātri arī kā visādi smagu un nepateicīgu darbu.

1895. gads

21. oktobris

Pirmā piezīme, ka A. P. Č. strādā pie jaunas lugas Kaija. Rakstu lugu, kuru pabeigšu ne ātrāk kā novembra beigās. Rakstu to ar baudu, lai gan briesmīgi meloju pret skatuves nosacījumiem. Komēdija, trīs lomas sievietēm, sešas – vīriešiem, četri cēlieni, peizāža (skats uz ezeru); daudz sarunu par literatūru, maz darbības, pieci pudi mīlestības.

2. novembris

Mana luga aug, bet palēnām. Traucē rakstīt. Tomēr ceru novembrī beigt. Bieži sāp galva.

10. novembris

Luga kustas uz priekšu, pagaidām viss iet līgani, kas būs vēlāk, neapjaušu. Novembrī beigšu... Droši vien lugas dēļ esmu izkritis no dienas ritma, vēlu aizmiegu un vispār jūtos draņķīgi, kaut gan pēc atgriešanās no Maskavas dzīvoju atturībā visās nozīmēs.

14. novembris

Lugu gandrīz esmu beidzis. Darbs vēl divām dienām. Komēdija 4-os cēlienos. Saucas tā: Kaija.

18. novembris

Lugu pabeidzu. Nosuakums: Kaija. Neiznāca uz ah! Runājot vispārīgi, neesmu diez cik labs dramaturgs.

21. novembris

Nū, lugu es jau pabeidzu. Sāku ar forte un beidzu ar pianissimo – pretēji visiem dramatiskās mākslas likumiem. Iznāca stāsts. Vairāk jūtos neapmierināts, nekā apmierināts, un, lasot savu jaundzimušo lugu, vēlreiz pārliecinājos, ka pavisam neesmu dramaturgs. Cēlieni pavisam īsiņi, četri. Kaut tas it tikai lugas pamats, projekts, kurš līdz nākamsezonai mainīsies vēl miljons reižu, tomēr jau pasūtīju uzdrukāt to 2 eksemplāros uz remingtona.

17. decembris

Mana luga Kaija izgāzusies jau bez uzveduma. Ja tiešām izskatās, ka tajā kādu var personiski pazīt, tad, protams, to nedrīkst ne drukāt, nedz spēlēt. Un luga tiek vairākkārt pārstrādāta: novākts I cēliena fināls, kurā top skaidrs, ka Maša ir Dorna meita, u.c.

1896. gads

15. jūlijs

Galvenā preses lietu pārvalde atgriež Čehovam lugas Kaija eksemplāru, lai to „izlabotu cenzūras norādītajās vietās”. Cenzors Ļitvinovs raksta: Ar zilu zīmuli es atzīmēju dažas vietas, turklāt uzskatu par vajadzīgu paskaidrot, ka ar to domāju – mainīt vajadzētu ne pašus izteicienus, bet pašu to vispārējo jēgu, kas šādus izteicienus rada. Būtība nav aktrises un rakstnieka kopdzīvē (sožitelstvo), bet dēla un brāļa mierīgajā attieksmē pret šādu parādību. (..)

11. augusts

Čehovs raksta, kā viņš labojis cenzūras norādītās vietas: Piektajā lappusē Sorina vārdiem „Starp citu, kāds ir šis viņas beletrists?” var nosvītrot vārdu „viņas”. Turpat vārdu „Nevar viņu saprast, visu laiku klusē” vietā var ielikt „Zini, man viņš nepatīk” vai vienalga ko, kaut vai tekstu no Talmūda.

20. augusts

Kaut arī cenzūru pilnībā neapmierina Čehova izdarītie labojumi, tā lugu izrādīšanai atļauj. Labotās vietas: „Viņa pīpē, dzer, neslēpjot dzīvo ar šo rakstnieku” vietā nāk „viņa dzīvo nekārtīgi, mūžīgi pinas ar šo rakstnieku”, „tagad viņš dzer alu un spēj mīlēt vien vecākas sievietes” vietā – „tagad viņš dzer tikai alu un no sievietēm prasa tikai cieņu”...

14. septembris

Krievu Literāri-teatrālā komiteja apspriedusi jaunāko Čehova lugu. Tās dalībnieku vārdi mums šodien neizsaka gandrīz neko. Bet, lūk, viņu viedokļi: (..) aizgūts ibsenisms, simpatizēšana dekadentismam, Trepļeva tēls – neveikls, Trigorins un Arkadina – bālasinīgi, Dorns – štampozs, nevajadzīgi Māsas sliktā rakstura rādītāji (tabakas šņaukšana un šņabja dzeršana), dažas ainas sarakstītas it kā nejauši, pavirši, nav saistības ar visu kopumu, bez dramatiskas secības... Un apvainojumi citos nāves grēkos.

7. oktobris

Čehovs iebrauc Pēterburgā, lai būtu klāt Kaijas mēģinājumos un pirmizrādē Aleksandra teātrī.

8. oktobris

Teātrī Kaijas pirmais lasījums

12. oktobris

Pagaidām Kaiju mēģina neinteresanti. Pēterburgā garlaicīgi, sezona sāksies tikai novembrī. Visi ir dusmīgi, sīkumaini, falši, ielās te pavasarīga saule, te migla. Izrāde notiks klusītēm, drūmi. Vispār draņķīgs garastāvoklis. Ieraksts A.S.Suvorina dienasgrāmatā: Čehovs teica, ka viņš atkal atklepojis asinis.

15. oktobris

Kaiju izrādīs 17.oktobrī. Komisarževska spēlē lieliski, apbrīnojami.

16. oktobris

Kaijas ģenerālmēģinājumā uz skatuves valdīja kaut kāda nenoteiktība. Kaut kas it kā salūzis, kā kad aktieri, tik labi parādījušies iepriekš, būtu zaudējuši spēkus. Iedvesmas vairs nebija... Viss ritēja gludi, bet bāli un pelēcīgi...

17. oktobris

Čehovs dzelzceļa stacijā sagaida sievu uz  pirmizrādi. Vakarā – Kaija izgāžas. Otrā cēliena laikā Čehovs aiziet no skatītāju zāles, kad jutis, ka izgāšanās neizbēgama. Sēž kādas aktrises grimētavā. Pēc izrādes beigām atstāj teātra ēku un klaiņo pa Pēterburgu. Dzīvoklī atgriežas pēc diviem naktī. Staigāju pa ielām, sēdēju. Nevarēju taču es nospļauties uz šo izrādi. Ja es nodzīvošu 700 gadu, arī tad teātriem nedošu nevienu savu lugu. Šajā jomā man neveicas. Luga noplakšķēja un izšķīda ar troksni. Teātrī valdīja smaga saspringtība, neizpratne un kauns. Aktieri spēlēja riebīgi, muļķīgi. Izdaru secinājumu, morāle: nevajag rakstīt lugas.

18. oktobris

Plkst. 12.00 aizbrauc no Pēterburgas.

Manu lugu drukāšanu vajag apstādināt. Vakarvakaru es nekad neaizmirsīšu, tomēr gulēju labi un aizbraucu visai ciešamā garastāvoklī. Jau šajā dienā Pēterburgas avīzēs parādās recenzijas par izrādi. Raksturojumi: Galīgi neveikla luga. Izgāšanās visos līmeņos – idejiskajā, literārajā un teatrālajā. Mežonīga un juceklīga luga. Tā nav Kaija, bet kaut kāds meža zvērs. No katra cēliena nāk izmisīga garlaicība, falšums, cilvēku un dzīves nezināšana. Luga ar galēji dīvainu saturu, pareizāk, bez satura.

Bet jau no 21. oktobra tajā pašā Aleksandra teātrī Kaija tiek četrreiz rādīta pārpildītā zālē, izrādei ir arī milzīgi kases panākumi. Ovācijas Komisarževskai. Pozitīvas recenzijas. Zāle kliedz: AUTORU! AUTORU!

Vēlāk teātra vēsturnieki noskaidro, ka pirmās Kaijas izrādes izgāšanās bijusi inscenēta, gan Čehova kā rakstnieka, gan paša teātra skauģu un nelabvēļu, un arī kritiķu iedvesmota. Čaukstināšanās, svilpieni, smiekli, smīkņāšana bijusi labi organizēta. Tas bijis uzvedums, teātris teātrī.

Vēstures datus no A. P. Čehova dzīves un daiļrades Gadagrāmatas (GIHL, Maskava, 1955) izrakstīja Normunds Naumanis.


Izrādes pārraidi LTV1 atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Komentāri

Kategorijas