«Daudz laimes, jubilār!» 22. sērija. Jānis Jarāns

«Tā nu ir: kad ir mana vārda diena, visi līgo, bet, kad gribētos pasvinēt dzimšanas dienu – visi atpūšas no līgošanas!» nosmejas aktieris par vecāku rūpēm, ieplānot vārda un dzimšanas dienas blakus un pasargāt dēlu  no liekiem svētku rīkošanas izdevumiem.

Uz interviju jubilārs ierodas možs un noelšas vien, uzzinot, ka LTV arhīvs glabā teju 350 vienību ar ierakstu «Jānis Jarāns».

«Neesmu pat Triju Zvaigžņu ordeni saņēmis par šādu strādāšanu!» izsaucas Jānis, kas uz strādāšanu gan nekad nav skubināms. Ar lielu prieku viņš atceras «Miedziņa» laikus: «Esmu spēlējis mazus cilvēciņus. Septiņus gadus Latvijas Televīzijas režisore Ināra Čakste padarīja mani par mazu Miega vīriņu, bet sajūta, ko deva šis tēls gan bija liela un neaprakstāma. Biju apbrīnas un pielūgsmes objekts, mazie nāca klāt uz ielas, gribēja pieskarties. Prasīja, kā es varu būt tik liels. Skaidroju, ka, palieku maziņš, tikai, uzliekot Miedziņa cepurīti…»

Latvijas Televīzijas arhīvs glabā arī daudz ierakstu raidījumu ciklā «Imanta - Babīte», par ko Jānim ir daudz jautru stāstu:

«Jau 25 gadus abi ar Daini Porgantu pārģērbjamies par sievietēm. Mēdzu smieties, ka abi esam pirmais un vecākais transvestītu šovs Latvijā.»

Daudz kopīgu atmiņu Jānim arī ar raidījuma «Daudz laimes, jubilār!» vadītāju Andreju Volmāru. Humora raidījums «Zaķusalas ritmi», ko abi kungi veidoja kopā 1980. gados, bija ne tikai tautā iemīļots, bet arī cenzūras bieži apgraizīts. Skatītājus gaida ne viens vien kuriozs no raidījuma aizkulišu vēstures.

Vaicāts, kā parasti svin dzimšanas dienas, ja nav jāstrādā, Jānis nopūšas, ka tagad jau visi vairāk tiekas virtuāli un sazinās elektroniski: «Es pat neatceros, kad pēdējoreiz šādi esmu sēdējis un, skatoties cilvēkam acīs un runājis. Tagad zvana un prasa: sveiki, te no tāda un tāda laikraksta, ko jūs domājat par šādu jautājumu. Tā sanāk dažādi pārpratumi. Beigās esi apvainojis veselu kaudzi cilvēku, un ej nu pierādi, ka tā nebiji domājis…»

Raidījums «Daudz laimes, jubilār!» mierina, ka raidījuma laikā gan pārpratumu nebūs. Latvijas Televīzijas arhīvs visu ir precīzi fiksējis. Tas, ko skatītāji gan var gaidīt – izklaidējošu un labestīgu  sarunu, kas ļauj atskatīties uz pagājušo gadu jokiem, mūziku, jautriem un smeldzīgiem stāstiem. Veroties LTV arhīva kadros, var redzēt, kā mēs esam mainījušies. Kļūst skaidrs, ka senie Latvijas Televīzijas ieraksti – tas nav tikai raidījuma veidotāju un dalībnieku stāsts. Tas ir stāsts par mums visiem.

Komentāri

Kategorijas