Atslēgas: «VDK aģentu kartotēka jeb tā sauktie «čekas maisi» – ko īsti ar tiem iesākt?»

Pirms 27 gadiem, kad Latvijas valsts ieguva faktisko neatkarību, tā pārņēma arī bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) atstātos dokumentus, tostarp aģentu uzskaites kartotēku. VDK štata un ārštata darbiniekiem (tātad, arī aģentiem) ar likumu tika noteikta virkne amata ierobežojumu – tie nedrīkstēja (un joprojām nedrīkst) būt vēlētos amatos, valsts ierēdniecībā u.c. 1994. gada maijs šokēja ar pirmo publisko grēksūdzi – sadarbībā ar VDK atzinās ārlietu ministrs, agrākais ārsts un zinātnieks Georgs Andrejevs. Ir nojaušams, ka aģentu sarakstos var būt vēl virkne politiķu, sabiedrisku darbinieku un elites inteliģentu.

Taču kopš 1990.gadiem sensitīvo VDK dokumentu statuss vēl arvien nav atrisināts, un karstas diskusijas raisa galvenais jautājums – vai aģentu sarakstus publiskot vai ne? Jau trīs Saeimas šo dilemmu kā futbola bumbu paspērušas uz priekšu nākamajiem politiķiem. Jau četrus gadus VDK dokumentus pēta īpaši izveidota zinātnieku komisija, un var nojaust, ka tās ieteikums politiķiem būs – aģentu vārdi ir jāpublisko. Vai tas tiešām būs taisnīgi? Vai nesīs sabiedrībai attīrīšanos? Uz šiem jautājumiem skaidru atbilžu nav.

Komentāri

Kategorijas