Ielas garumā. Mangaļsala

Mangaļsala no 16. līdz 19. gadsimtam bija Daugavas lielākā sala, kas deva vārdu visai apkārtnei. Sala atradās starp Daugavas veco un jauno grīvu, bet vecā upes gultne pamazām aizsērēja un jūras vēji to aizbēra ar smiltīm. 1855. gadā pāri grīvai tika uzbērts dambis un Mangaļsala atkal kļuva par pussalu. 

Zvejnieku ciems ar tādu nosaukumu iezīmēts jau 17. gadsimta Daugavas lejteces kartēs un tikpat ilgi Mangaļsalā mīt vairākas senas dzimtas: Elleri, Innusi,  Dorfi, Krūmiņi, Krastiņi un citi. Zvejnieku arods gan tikpat kā izzudis, bet dzīvei salā esot lielas perspektīvas: svaigs gaiss un plaša dzīves telpa, Piejūras dabas parks ar  unikāliem  augiem un iespējām ierīkot dabas takas, cara laika nocietinājumu kazemāti, kas piesaista tūristus, un lieliskais mols, kas no pludmales iestiepjas Rīgas jūras līcī.

Protams, Mangaļsalā savas lielas ieceres ir arī Rīgas tirdzniecības ostai. Vietējie iedzīvotāji bieži vien nepiekrīt šiem plāniem, jo nevēlas ziedot unikālo dzīves telpu tikai biznesa interesēm. Pozitīvi, ka pēdējā laikā salā atgriežas vietējie jaunieši, kas bija devušies plašajā pasaulē, un ienāk arī daudz jaunu ģimeņu, kas vēlas tur iesakņoties. Jaunpienācējiem esot pat sava iela – Zvejniekciema iela. Pirms 14 gadiem, kad filmējām Mangaļsalā, tādas ielas vēl nebija.  

Komentāri

Kategorijas