Atslēgas: «Hruščova atkusnis – bargās krievu ziemas ilgas pēc pavasara»

Atkusni iezvanīja kapu zvans – Staļina nāve 1953. gada 5. martā. Tieši tad sākās varas pārdale un pirmā piesardzīgā personības kulta kritika. Viena acīmredzama līdera galmā nebija, taču tobrīd vismazāk varēja prognozēt, ka pie varas izvirzīsies neizteiksmīgais Hruščovs, pārējos novācot kā bandiniekus. 

Tieši viņš uzsāka staļinisko represiju nosodīšanu un totalitārā režīma daļēju liberalizāciju. Vai pēkšņi bija pamodusies vadoņa skolnieka sirdsapziņa? Vai tas bija salts varaskārs aprēķins? Un kāds no tā labums mums, latviešiem?

Nevainīgo cilvēku atbrīvošana no izsūtījuma vietām bija mūsu nozīmīgākais ieguvums. Hruščovs vēsturē iezīmējās kā galvenais politieslodzīto atbrīvotājs –  pateicoties viņa nākšanai pie varas mūsu tautiešiem Sibīrijā brīvības vārti bija vaļā. Tomēr Kremļa izperinātajā atkusnī aiz cilvēcības maskas slēpās intrigas, varaskāre un vēlme paturēt savās rokās kontroli pār pagātnes kritiku un neļaut tai vērsties pret sevi pašu.

Komentāri

Kategorijas