Politiķi gatavi Latvijas Ārstu biedrībai dāvināt māju Rīgas centrā

Saeimā virza likumprojektu par patlaban valsts īpašumā esošās ēkas Skolas ielā 3 nodošanu Latvijas Ārstu biedrības īpašumā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums „de facto”.

Saeimā virza likumprojektu par patlaban valsts īpašumā esošās ēkas Skolas ielā 3 nodošanu Latvijas Ārstu biedrības īpašumā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums „de facto”.

Pagājušā gadsimta sākumā paša arhitekta vajadzībām celtais Augusta Reinberga nams Skolas ielā 3 tiek raksturots kā Rīgas jūgendstila paraugs. Kopš 90.-tajiem gadiem nams ir Latvijas Ārstu biedrības valdījumā. Līdz šim biedrība par tā izmantošanu nomu valstij nav maksājusi, bet pati to uzturējusi.

Tagad ārstu biedrība nolēmusi iegūt māju īpašumā. Lai to izdarītu, atrastas arī dzirdīgas ausis parlamentā.

„Mājai nepieciešamas investīcijas. Mēs gribam vienu modernu konferenču zāli arī izveidot bēniņos. Ieguldīt naudu svešā īpašumā, kur nav īsti atrunātas visas lietošanas un valdījuma tiesības, nu, tā nedara,” skaidro ārstu biedrības izveidotās firmas, kas apsaimnieko īpašumu, vadītājs Juris Viņķelis („Vienotība”).

Biedrības vadība ir cieši saistīta ar politisko eliti – gan “Vienotību”, gan Zaļo un zemnieku savienību. Organizācijas izveidoto nama apsaimniekošanas sabiedrību vada “Vienotības” politiķis Juris Viņķelis, bet ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis nekad nav slēpis savu draudzību ar Aivaru Lembergu. Saeimā, sākot skatīt attiecīgo projektu, saņemts vienprātīgs atbalsts no ZZS. “Vienotības” biedri lielākoties balsojumā atturējušies.

Galvenais arguments ēkas īpašnieku maiņai ir Ārstu biedrībai deleģētās valstiskas nozīmes funkcijas, piemēram, ārstu sertifikācija, un līdzšinējie ieguldījumi nama remontā.

Četrstāvu ēkas oficiālā vērtība noteikta 440 tūkstošu latu. Ņemot vērā, ka biedrībai nav sabiedriskā labuma organizācijas statusa, bet tai deleģētas valstij nozīmīgas funkcijas, “Valsts nekustamie īpašumi” piedāvājuši noslēgt nomas līgumu. Tādā gadījumā biedrībai turpmāk par pašā Rīgas centrā esošās ēkas izmantošanu būtu jāmaksā nedaudz vairāk nekā 40 santīmi par kvadrātmetru jeb vairāki tūkstoši latu mēnesī.

Saeimā Ārstu biedrības ieceri virza Sociālo un darba lietu komisija. Tā, uzticoties Ārstu biedrībai kā ilggadējam partnerim un mutiski uzklausot Finanšu ministrijas un “Valsts nekustamo īpašumu” pārstāvjus, sīkāk ne organizācijas finansiālo stāvokli, ne citus dokumentus vērtējusi neesot. Tie gan atklāj, ka samaksāt nomas maksu biedrībai problēmu nebūtu. Arī Apinis atzīst – pagājušais gads noslēgts ar 40 tūkstošiem latu plusā.

Tautas kalpi ar situāciju iepazinušies uz vietas un Ārstu biedrības vēlme tiem likusies pamatota.

„Lai pieprasītu nomas maksu un, iespējams, arī augstu vai paaugstinātu, es domāju, ka īpašniekam savu namu vajadzētu sakārtot,” uzsver likumprojekta virzītāja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS).

Tādēļ iecere atbalstīta. Tagad attiecīgais likumprojekts nodots vērtēšanai Juridiskajā komisijā. Tās vadītāja Ilma Čepāne („Vienotība”) ar vērtējumu pagaidām gan ir piesardzīga. „Latvijā daudz nevalstisko organizāciju, biedrību, kas vēlētos, iespējams, no valsts saņemt dāvinājumā vērtīgus nekustamos īpašumus. Katrā ziņā Juridiskā komisija rudenī pie šī jautājuma atgriezīsies, mēs uzaicināsim ekspertus, iespējams, ka šeit ir jāpieprasa vesela rinda dokumentus, lai mēs varētu izvērtēt. Jo pretējā gadījumā šādi dalīt valsts īpašumu nebūtu pareizi,” viņa norāda.

Tikmēr ārstu biedrība deklarē, ka tā ne tikai tērē tūkstošus nama remontiem, bet vēlas arī attīstīties. Vērienīgos plānus būtu drošāk realizēt, ja nams būtu īpašumā. Izstrādātais likumprojekts paredz, ka biedrība šo namu nedrīkst pārdot vai ieķīlāt. Tomēr tas ļauj ēku iznomāt un gūt arī attiecīgu labumu no tā.

Latvijas Ārstu biedrība apguvusi ap 700 tūkstošiem latu no Eiropas fondiem, īstenojot dažādus izglītojošus projektus. Biedrības vadītājs arī neslēpj, ka šo naudas plūsmu labprāt palielinātu.

Iespējams, tādēļ biroja darbinieki nupat nodibinājuši Nacionālo sabiedrības veselības institūtu. „de facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka tas noticis ne tikai ar Apiņa atbalstu, bet pavēli, kas “diskusijām nepakļaujas”. Pats Apinis gan to noliedz.