Amatu pametis VSIA "Vides projekti" jaunais vadītājs, pieļauj uzņēmuma maksātnespēju

Pirms dažiem mēnešiem nāca gaismā fakti par vairāk nekā 700 tūkstošu latu nelietderīgu izlietojumu valsts uzņēmumā «Vides projekti». Kamēr tiesībsargājošās iestādes lietu vēl izmeklē, situācija attīstījusies -- izrādījies, ka tā nebūt nav vienīgā iespējamā nelikumība uzņēmumā pēdējos gados. Tikai pēc dažu mēnešu darba dažādo redzējumu dēļ par uzņēmuma tālāko darbīubu no no amata nolēmis atkāpties jaunieceltais valdes priekšsēdētājs Guntars Viziņš un, iespējams, šis būs pirmais valsts uzņēmums ilgākā laika posmā, kuru virzīs maksātnespējas procesam.

VSIA “Vides projekti” valdes priekšsēdētāja amatu šonedēļ pametis tikai pirms dažiem mēnešiem šajā krēslā ieceltais Guntars Viziņš, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Viziņš “Vides projektu” valdes priekšsēdētāja amatā vairs nav kopš pirmdienas. Piektdienas pēcpusdienā notikušajā kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē arī nolemts, ka uzņēmuma valdē turpmāk darbosies tikai viens cilvēks – otrs valdes loceklis Aigars Lisovskis.

Viziņš norāda – galvenais iemesls viņa atlūgumam ir iespējamā uzņēmuma virzīšana maksātnespējai. Viņaprāt, tādā gadījumā valsts grib vienkārši atbrīvoties no atbildības.

“Ja es, uzņemoties pildīt “Vides projektu” valdes priekšsēdētāja pienākumus, rēķinātos ar to, ka kaut kādā brīdī jāiesniedz maksātnespēja, visticamāk, es nebūtu piekritis šo darbu veikt vispār. (..)  Sanāk tā, ka es arī faktiski šos cilvēkus, kreditorus, esmu maldinājis. Jo, ja ir šāds scenārijs, ka tiek pieteikta maksātnespēja, tad, visticamāk, liela daļa savus naudas līdzekļus neatgūs vai vismaz lielāko daļu no tā neatgūs,” skaidro nu jau bijušais valsts uzņēmuma vadītājs.

Atbildīgais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs problēmu nesaskata ne tajā, ka atkal jāmaina amatpersonas, visticamāk, likvidējamā uzņēmuma valdē, ne tajā, ka uzņēmumu varētu virzīt maksātnespējai. Tas pagaidām esot tikai viens no iespējamiem variantiem.

“Likvidācijai ir vairāki varianti – likvidācija caur reorganizāciju, likvidācija caur saistību nomaksu un pēc tam tukša uzņēmuma faktiski likvidācija. Tāpat ir arī maksātnespējas variants, kurš protams, kreditoriem būtu visbēdīgākais. Bet tas, ka mēs kapitālsabiedrību gribam reorganizēt un likvidēt, tam nav nekāda sakara ar iznākumu kreditoriem,” viņš piebilst.

Iespējamie uzņēmuma turpmākās darbības scenāriji vēl tiekot vērtēti. Kas to dara, ministrija gan neatklāj, uzsverot, ka tas ir darbs ar ierobežotas pieejamības informāciju un nedrīkst pieļaut, ka konkrētos cilvēkus varētu ietekmēt. Bez atbildīgās ministrijas pārstāvjiem darba grupā esot eksperti no Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijas, kā arī Valsts kancelejas.

Tikmēr Maksātnespējas administrācija (MA) norāda – valsts uzņēmuma virzīšana maksātnespējai nav laba prakse un līdz šim nav bijusi izplatīta. Divtūkstošo gadu pirmajā pusē līdz maksātnespējas procesam gan ir nonākuši arī valsts vai pašvaldības uzņēmumi. Taču tie bijuši uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi gadījumi, un šo uzņēmumu apgrozītie naudas līdzekļi un saistības – krietni mazākas.

“Jebkura maksātnespējas lieta nav nekas labs pēc būtības. Tātad komercdarbība ir bijusi nesekmīga un parādsaistības pārsniedz aktīvus un parādsaistības nav iespējams izpildīt. (..) Ja valsts ir nolēmusi veikt komercdarbību, viņai ir jāspēj nodrošināt, ka šī komercdarbība ir sekmīga. Un tajos gadījumos, kad ir risks, ka šī komercdarbība var nebūt sekmīga, visticamāk, nebūtu jāpieļauj, ka tā ir maksātnespēja,” uzsver MA Administratoru uzraudzības departamenta direktora vietnieks pārstāvis Edgars Stafeckis.

Tehniski maksātnespējas process valsts un privātajiem uzņēmumiem neatšķiras un var  ievilkties pat vairāku gadu garumā, ja nonāk līdz tiesvedībai. Turklāt, spriežot pēc līdzšinējām lietām, kreditori pilnīgi savu prasījumu parasti neapmierina un paliek zaudētājos, norāda Stafeckis.

Tikmēr kreditori atzīst – to, ka uzņēmumam ir grūtības, varējis just jau pēdējos gadus. Šobrīd vislielākais pārmetums saistīts ar neskaidrību par tālāko kapitālsabiedrības likteni. “Tā situācija ir visai dīvaina, jo kam gan vēl vairāk uzticēties, ja ne valsts SIA, valsts uzņēmumam, kurš ir uzņēmies kaut kādas saistības. Pusgadu mums neviens nevar sniegt atbildi, vai mēs šo naudu saņemsim, vai mēs viņu nesaņemsim. Un kāds tad ir tas reālais stāvoklis VSIA “Vides projekti” un kas ar viņu notiks,” norāda raidījuma “Vides fakti” režisors Andis Mizišs.

Raidījuma “Vides fakti” veidotājiem uzņēmums kopš pērnā gada nogales ir parādā vairāk nekā 17 tūkstošus latu. “Tā ir nopietna nauda, plus vēl jāņem vērā tas, ka daļai komandas nebija iespēja arī tajā brīdī, kad šie cilvēki tika atlaisti un projekts likvidēts, iestāties bezdarbniekos, jo tur bija nodokļu parāds, kurš gan tagad par laimi ir nokārtots. Tā kā tādā valsts attieksmē pret cilvēku tā situācija ir gaužām neapskaužama,” piebilst režisors.

Publiski jau izskanējusi informācija par iespējamām nelikumībām saistībā ar Daugavas krastu stiprināšanai paredzēto vairāk nekā 700 tūkstošu latu izmantošanu. Saistībā ar to Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu un policija turpina izmeklēšanu. Tomēr tās nav visas saistības pret kreditoriem – gan juridiskām, gan privātpersonām. “Es negribētu operēt ar konkrētiem skaitļiem, jo šie skaitļi vēl drusku mainās, bet tie ir vairāki simti tūkstoši katrā ziņā. Mēs nerunājam par kaut kādiem triviāli maziem cipariem, kurus būtu ļoti viegli atrisināt. Diemžēl tā iepriekšējās vadības darbība ir radījusi lielus, ievērojamus, kapitālsabiedrības apgrozījumam absolūti neproporcionālus zaudējumus un saistības,” situāciju iezīmē Sprūdžs.

Par iespējamām nelikumībām tiesībsargājošajām iestādēm iesniegti jau vairāki iesniegumi. Un tagad ministrija neizslēdz, ka tādi varētu būt vēl.

Valdībā par “Vides projektu” likteni plāno lemt tikai jūnijā. Tikmēr līdzšinējais kapitālsabiedrības vadītājs norāda – katra diena nes zaudējumus, soda procenti par neizpildītajām saistībām aug, bet ministrija vien gaida, kad kāds no kreditoriem neizturēs un iesniegs maksātnespējas pieteikumu. Viņaprāt, atbildīgajai ministrijai jau tagad būtu jāsniedz civilprasība pret janvārī nomainītajām “Vides projektu” amatpersonām par zaudējumu piedziņu un tādējādi varētu norēķināties arī ar kreditoriem. Janvārī no amata atbrīvotais kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs Ivars Ozoliņš apvainojumus nelikumībās iepriekš  noliedza, ironiski komentējot – ja viņš tik lielas naudas summas būtu iebāzis savā kabatā, tad jau atrastos Šeišelu salās.