Arī Krājbankā ierobežo maksājumus bijušajiem Snoras īpašniekiem

«Latvijas Krājbankā», kura nu pieder šonedēļ Lietuvas valdībai pārņemtajai «Snoras bankai», uzlikti ierobežojumi kontiem, kas saistīti ar Snoras bankas bijušajiem akcionāriem Krievijas miljardieri Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto». Šīs ziņas raidījumam apstiprināja Krājbankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis. Viņš raidījumam atzina, ka «viņi [Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK)] skatās, protams, naudas plūsmu, ir ierobežojumi kontiem, kas ir saistīti ar Snoras akcionāriem bijušajiem, protams, ka tas tiek skatīts, lai nebūtu pat aizdomas uz kaut kādu negodīgu darbību.» «de facto» zināms, ka FKTK Krājbankā pārbaudes veikusi jau ilgāku laiku. Reaģējot uz notikumiem Lietuvā, šo ceturtdien banka arī saņēmusi pieprasījumus par noguldījumu izmaksu vairāku desmitu miljonu latu apmērā. Šie pieprasījumi lielākoties bijuši no nerezidentiem un neesot izpildīti. Tieši tāpēc arī bankas darbībām virs 100 000 tūkstošiem eiro uz mēnesi tika noteikti ierobežojumi. «Lai neriskētu ar nerizdentu vai rezidentu noguldījumu aizplūdumiem, tas pieprasījums tomēr uz šodienu bija ne ļoti būtisks, bet pietiekams, lai FKTK savlaicīgi reaģētu,» ierobežojumu uzlikšanu intervijā «de facto» pamatoja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece. Raidījums arī norāda, ka par to, ka savlaicīgai ierobežojumu uzlikšanai ir būtiska loma, apliecināja notikumi 2008.gada nogalē ar Parex banku. Tolaik valdība veselu mēnesi nedeva atļauju ierobežojumu uzlikšanai, kā rezultātā no bankas aizplūda noguldījumi daudzu simtu miljonu latu apmērā. Tiek gan uzsvērts, ka ierobežojumus Krājbankai visai drīz varētu arī atcelt, tiklīdz būs skaidrība, kā Lietuva rīkosies turpmāk un emocionālā gaisotne būs nomierinājusies. «Tas patiesībā ir atkarīgs no Lietuvas valsts tālākiem lēmumiem, no tālākās stratēģijas kā akcionāram, jo tomēr Lietuvas valsts šobrīd ir Krājbankas akcionārs,» sacīja Dravniece. «de facto» gan zināms, ka šie nav vienīgie ierobežojumi bankas darbībā. Jau ilgāku laika posmu banka ar uzraugiem vienojusies, ka kredītu izsniegšanā koncentrēsies uz pašmāju uzņēmējiem un ierobežota kreditēšana nerezidentiem. Raidījums arī norāda, ka šobrīd Latvijas Krājbankas padomē darbojas gan Raimonds Baranausks, kas to vada, gan Vladimirs Antonovs. Lietuvas prokuratūra šonedēļ neizslēdza iespēju, ka abus kungus varētu izsludināt starptautiskā meklēšanā. «de facto» zināms, ka šobrīd Latvijas atbildīgo iestāžu dienaskārtībā arī ir jautājums gan par Antonova, gan Baranauska atcelšanu no Krājbankas padomes locekļu amatiem. Tās pagaidām esot vienīgās prognozējamās konsekvences, ko var sagaidīt Latvijā saistībā ar notikumiem ap Snoras banku. Raidījuma aptaujātie eksperti norādīja, ka situācija šobrīd ir daudz stabilāka un nav pamata runāt par kādu līdzību ar notikumiem 2008.gadā. Un kā «de facto» skaidroja investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, Krājbanka «tomēr ir salīdzinoši neliela un ne pārāk caur to ietekmīga un nozīmīga banka Latvijas finansu sistēmā, lai būtu vērts šeit teiksim sist kaut kādu trauksmi.»