Krustpunktā

Invaliditātes piešķiršana. Kur rodas problēmas?

Krustpunktā

Ministrs Kaspars Gerhards par pašvaldību un vides aktualitātēm

Par un pret dienas centra celtniecību personām ar īpašām vajadzībām Ādažu centrā

Ādažos jau kādu brīdi ir strīds par atbalsta centra būvniecību bērniem un pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām.
Mūsu redzes lokā aktuālo notikumu analīze Latvijā un pasaulē: politiskās diskusijas, ekonomikas, sociālo u.c. problēmu analīze, amatpersonu izvaicāšana, pētnieciskie raidījumi. Tāpat studijā kopā ar ekspertiem izvērtējam un komentējam politiskās, ekonomiskās un sociālās norises Latvijā. Klausītājus viedokli aicinām izteikt "Brīvajā mikrofonā".

Velta

) Par “trako namu” Parakstu vācēji neko tādu nav teikuši un vienīgā, kas runā par “trako nama celšanu” un apzināti taisa ažiotāžu, ir domes vadība, pat oficiālajā Ādažu domes atbildes vēstulē tiek lietots šis termins! Centra vajadzību ne mirkli neesam apšaubījuši, taču vairāk kā 700 cilvēki jeb 5% Ādažu iedzīvotāju parakstīja iesniegumu nevis pret centra celtniecību, bet par publisku apspriešanu piemērotākajai vietai centra celtniecībai. Tas, ko patreiz mēģina panākt domes vadība – publiski nomelnot parakstu iesniedzējus, lai šāda apspriešana nebūtu jārīko. Projekta ietvaros jau pavasarī tika izveidota deinstitucionalizācijas darba grupa, kam vajadzēja veikt rūpīgu izpēti, kā arī laikus sagatavot centra koncepciju, kas ļautu izvērtēt piemērotāko vietu centram. Taču tas netika darīts. Gan potenciālo centra apmeklētāju aptauja, gan arī centra koncepcija tika sagatavota tikai tad, kad vieta Attekas ielā 39 ar deputātu balsojumu jau sen kā bija apstiprināta. Tas nozīmē, ka citas iespējas vispār netika izvērtētas. Kā iesniegumā minējām, dažādi psihiskās veselības resursi norāda, ka cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem nav vēlama skaļa, trokšņaina vide, kurā atrodas liels skaits cilvēku. Ja centru, kurā uzturēsies gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem, gan pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, cels Attekas ielā 39, tad tas būs tiešā vairāku bērnu izglītības iestāžu un nenožogota bērnu rotaļu laukuma tuvumā. Ādažu gadījumā tie ir 40m un vairāk kā 1000 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni. Nekur citur Latvijā centri pieaugušajiem ar GRT neatrodas tik tuvu, lielākoties tie ir 300-400 m attālumā. Vienīgā bērnu izglītības iestāde, kas atrodas tik tuvu, precīzāk, vienā ēkā, ir neliels (mazāk kā 100 bērni) privāts bērnudārzs Olainē, tātad mazāk kā 100 bērni. Olainē šāds risinājums tika izmantots telpu trūkuma dēļ. Lieki piebilst, ka bērnudārza rotaļu laukums ir pilnībā nožogots, ieejas ir atsevišķas, tāpat vairākas durvis ir aprīkotas ar kodu atslēgām un Olaines pašvaldība meklē centram citas, piemērotākas telpas.

Velta

Par “izolāciju” Jāsāk ar to, ka izteicienus “izolēt, nost no acīm, aizsūtīt uz mežu, prom no sabiedrības” Ādažu domes vadība izmanto, lai manipulētu ar iedzīvotājiem. Tās ir pilnīgas muļķības, mūsu izvēlētā vieta Gaujas iela 25b ir viens no jau sākotnēji domes apsvērtajiem centra celtniecības variantiem. Tas nav mežā, bet Ādažu centrā, blakus Ādažu domes ēkai un burtiski pāris minūšu attālumā no Attekas ielas 39.

Velta

Par “necaurspīdīgu ekonomiku” Viena no ādažnieku galvenajām prasībām ir – sīki un caurskatāmi atšifrēt paredzamos centra izdevumus. Sabiedrībai ir tiesības to zināt. Taču dome to izvairās darīt. Tā vietā tiek sauktas aptuvenas summas – 84 733 euro centra celšanai un pēc tam 200 000 euro gadā. Tās netiek izskaidrotas pa pozīcijām. Lai arī Ādažu novada pašvaldība ir viena no finansiāli nodrošinātākajām, tā ir vienīgā Latvijas pašvaldība, kas pirms 8 gadiem pamanījās bankrotēt. Toreiz Ādažu dome vadība neskatījās adekvāti uz savām ilgtermiņa saistībām un ne tikai sagrābās kredītus neadekvātos apjomos, bet arīdzan 1/3 daļu no valsts budžeta aizdevuma izlietoja neatbilstoši. Rezultātā dome bija spiesta ņemt papildaizdevumu ar procentiem no Valsts kases. Un tikai pirms pusotra gada Finanšu ministrija izbeidza Ādažu pašvaldības finanšu uzraudzību. Starp citu, arī patreiz turpinās šo aizdevumu atmaksa. Ādažu kopējās kredītsaistības, ko ādažnieki ar saviem nodokļiem segs tuvākos 35 gadus, pārsniedz 10 miljonus euro. Ja Ādažos tiek plānoti vairāki finansiāli dārgi projekti (centra celtniecība un uzturēšana, sākumskolas celšana, ielu remonts utt.) daudzu gadu garumā, tad ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ka pašvaldība ar savu budžetu to var atļauties ilgtermiņā. Ja šī izpratne un ekonomiskie aprēķini ir veikti, tad kāpēc to neparādīt sabiedrībai? Citādi tas izskatās pēc principa – vispirms darīsim, pēc tam domāsim, jo “Eiropa taču dod naudu”. Ādažnieki pamatoti nevēlas uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem vēlreiz. Ādažiem ir vajadzīga attīstība – bet caurspīdīga, pārskatāma un bez iespējamām mahinācijām.

Morra

Visu cieņu domei. Nezinu, protams, viņu iespējamos savtīgos nolukus, taču, manuprāt, šajā gadījumā jāuzklausa Apeirona un potenciālo klientu viedoklis, un jāpadomā, kā būtu, ja manā ģimenē būtu tāda situācija. Neticu, ka šie bērni neizmanto sabiedrisko transportu. Viņiem pienāk brīdis, kad jāmācās būt patstāvīgiem, un tad nebūtu prāta darbs likt šādiem cilvēkiem pastaigāties gar upi... invalīdu integrācija neierobežo citu cilvēku tiesības, bet tas gan, ka mazdrusciņ izaicina viņu pienākuma apziņu.

Ralfs

Respekts! Piekrītu! adazi.lv viens no komentāriem Indra Garā Paldies par skaidrojumu. Cilvēki neatšķir garīgu atpalicību no psihiskas salimšanas. Aleluja, šizofrēnija, demence, depresija, panikas, alchaimera sindroms nav diagnozes, kurām šāds centrs domāts. Vienlaikus rādās, ka garīgi atpalikušajiem jau šobrīd sociālajā dienestā ir pieejami pakalpojumi un izstumta no sabiedrības šī sabiedrības daļa nav. Vienkārši gribas vēl labāk, ja? Mani izbrīna, kāpēc pret vienu sabiedrības grupu un viņu vajadzībām ir tik liels dāsnums un Dome ilgtermiņā ir gatava novirzīt tik lielus līdzekļus, celt ēkas pēdējā brīvajā pleķītī centrā, kamēr daudzos citos gadījumos, kad runa ir par plašām sabiedrības interesēm, neaizsargātās un visneaizsargātākās sabiedrības daļas vajadzībām, Dome ir akla un kurla. Piemēram, kāpēc sociālais dienests necēla traci, kad skolai atjaunojot ieejas kāpnes, netika paredzēts izveidot uzbrauktuvi. Vai tās būtu bijušas astronomiskas izmaksas? Tik vien kā pietrūka lēmēju un vadītāju izpartnes. Neviens vecāks, ģimenes loceklis vai bērns ratiņkrēslā Ādažu vidusskolā nevar iekļūt. Hallo, kurā gadsimtā dzīvojam? izglītības iestādē nav elementāras mūsdienu infrastruktūras, lai tā būtu pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem!!! Kur šajā gadījumā bija visi tie, kuriem rūp un jaklauvē pie sabiedrības sirdsapziņas? Kāpēc 10 gadus pēc jauna daudzdzīvokļu mikrorajona uzbūvēšanas 2 km attālumā no Ādažu centra vēl aizvien nav izgaismota gājēju ceļa līdz centram, pa kuru ir diezgan liela cilvēku plūsma, bet uz skolu arī paša gājēju celiņa nav (uz vēlēšanām nokasīto ceļmalu nepieskaitīšu). Kāpēc šo tik elementāro sabiedrības ikdienas nepieciešamību tik lielam iedzīvotāju skaitam nevar saprast. Jaunās māmiņas ar ratiņiem iesprūst starp daudzdzīvokļu mājām. Kur paliek izpratne, sirsnība atvērtība, siltums un līdzjūtība.Teiksiet, cik var par vienu un to pašu, jau apnikusi 'vecā dziesma'. Man, savukārt, jādomā par iemesliem, kāpēc daudzas pašsaprotamas lietas ir tik neiespējamas, bet citos jautājumos ir tik liela ieinteresētība, ka lietas notiek zibenīgi un teju vai nemanāmi. Materiālā ieinteresētība no projektiem? Korumpētība?

Velta

Par “transporta pieejamību” Kā viens no galvenajiem argumentiem centra celtniecībai Attekas ielā 39, tiek uzsvērta sabiedriskā transporta pieejamība cilvēkiem ar fiziska rakstura traucējumiem. Taču Ādažu autobusi NAV un pārskatāmā nākotnē - tuvāko gadu laikā - NEBŪS piemēroti cilvēku ar fiziska rakstura traucējumiem pārvadāšanai. Tāpat, kaut arī dome atzīst, ka bērnus invalīdu ratiņos lielākoties ved mammas ar automašīnām, viņi neafišē, ka apmeklētājiem nāksies meklēt citu vietu, kur atstāt auto, jo patreiz izvēlētajā dienas centra aprūpes vietā Attekas ielā 39 ir paredzētas tikai 10 autostāvvietas - tieši tik, cik nepieciešams centra darbiniekiem. Šis ir viens no argumentiem, ko dome nevēlas uzklausīt – Gaujas ielā 25b, kas arī atrodas Ādažu centrā, nebūtu grūtības ierīkot gan pietiekami plašu autostāvvietu, gan sabiedriskā transporta pieturu.

Velta Gaide

Ādažu domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam, Ādažu domes deputātiem Gaujas iela 33A, Ādaži, Ādažu novads, LV-2164 deputātes Adrijas Keišas iesniegums Deinstitucionalizācijas ietvaros Ādažu pašvaldībā tiks celta multifunkcionāla ēka, kas darbosies kā dienas aprūpes centrs pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un rehabilitācijas centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Ādažnieki ir priecīgi par šāda projekta realizāciju, taču nav mierā ar to, ka dome absolūti nerēķinās ar iedzīvotāju, kas maksās par šī centra uzturēšanu, viedokli par vietas izvēli. Kaut arī dažādi psihiskās veselības informācijas resursi norāda, ka cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem nav vēlama skaļa, trokšņaina vide, kurā atrodas liels skaits cilvēku, Ādažos šo centru grasās būvēt Attekas ielā 39 - tiešā tuvumā vairākām esošām un topošām izglītības iestādēm. Domes un sociālā dienesta pārstāvji iedzīvotājus maldina ar apgalvojumu, ka citviet Latvijā šādi centri ir uzbūvēti tiešā skolu un bērnudārzu tuvumā. Pat Siguldā, ko labprāt piesauc kā paraugu un kurā deinstitucionalizācijas projekts patiesībā vēl nav realizēts, centrs "Cerību spārni" atrodas vairāk kā 230m no pašas tuvākās izglītības iestādes. Citviet Latvijā šie attālumi ir vēl lielāki - 400 un vairāk metri. Ādažu dome apgalvo, ka informē iedzīvotājus, tomēr jelkāda infomācija par projektu sabiedrībai tika sniegta tikai pēc tam, kad lēmums par centra izveidi klusībā jau bija pieņemts un iedzīvotāji sarīkoja parakstu vākšanu. Savdabīga šajā situācijā ir arī Ādažu domes priekšsēdētāja Māra Sprindžuka rīcība, kas oktobra nogalē saņēma sev adresētu iedzīvotāju iesniegumu un tā vietā, lai sniegtu atbildi, teju mēnesi vilcinājās, bet pēc tam devās atvaļinājumā, atbildi atstājot vietnieka ziņā. Ādažu dome rīkoja tikšanās ar iedzīvotājiem 7. un 21. novembrī, taču nav fiksēti nedz iedzīvotāju viedokļi, nedz skaits, kas uz tikšanos bija ieradušies. Tā vietā bez pamata tiek apgalvots, ka ādažnieki lēmumam par vietas izvēli pilnībā piekrīt. Bet tikšanās laikā, sarīkojot bērnu ar fiziskiem traucējumiem uzstāšanos, tika manipulēts ar iedzīvotāju sirdsapziņu. Iedzīvotājuprāt daudz adekvātāk būtu, ja dome savu labo gribu apliecinātu ar reāliem darbiem, piemēram, ierīkojot uzbrauktuves cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā to varēja izdarīt pērn, kad klāja bruģi pie Ādažu vidusskolas. Projekta ietvaros jau pavasarī tika izveidota deinstitucionalizācijas darba grupa, kam vajadzēja veikt rūpīgu izpēti, kā arī laikus sagatavot centra koncepciju, kas ļautu izvērtēt piemērotāko vietu centram. Taču gan potenciālo centra apmeklētāju aptauja, gan arī centra koncepcija tika sagatavota tikai novembra otrajā pusē - brīdī, kad vieta Attekas ielā 39 ar deputātu balsojumu jau sen kā bija apstiprināta. Tas rada iespaidu, ka citas vietas vispār netika nopietni apsvērtas. Aplēses rāda, ka centru apmeklēs 28 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, 34 bērni ar funkcionāla rakstura traucējumiem un tajā strādās ap 10 speciālistiem. Kā zināms, Attekas ielā 39 vietas ir ļoti maz un, kā vēsta sociālais dienests, centra vajadzībām tiek plānots izveidot līdz 10 autostāvvietām. Sanāk, ka tikai tik, cik nepieciešams centra darbiniekiem. Ādažu sociālais dienests apgalvo, ka ir veicis aptauju un 42 potenciālā centra klientu tuvinieki atbalsta centra izveidi Attekas ielā 39. Vienlaikus, kaut arī iedzīvotāji savāca vairāk kā 300 parakstus, lai tiktu rīkota sabiedriskā apspriešana par multifunkcionālā centra izveides vietu, izpilddirektors Guntis Porietis atklāti paziņoja, ka sabiedrības viedoklim šajā jautājumā nav nozīmes. Izrādās, esot nepieciešami vismaz 5% iedzīvotāju paraksti, lai dome uzskatītu par nepieciešamu rīkot jelkādu sabiedrisko apspriešanu. Šis iesniegums Ādažu domei apliecina, ka iedzīvotājiem nav vienaldzīga mūsu novada nākotne un sekmīga attīstība. Projekts, kā tas nereti novērots, tiek realizēts, nerēķinoties ar savu vēlētāju viedokli un no vairākiem augstākminētajiem aspektiem izvēlētā vieta Attekas ielā 39 nebūt nav piemērotākā, daudz vēlamāka būtu vieta Gaujas ielā 25b, kas atrodas turpat Ādažu centrā, tikai nedaudz tālāk. Ādaži nav trūcīgākā pašvaldība Latvijā, mēs varam atļauties atvēlēt vairāk kā 3 mlj. euro, lai rekonstruētu 600m garu ielas posma rekonstrukciju. Tāpēc, kaut arī deinstitucionalizācijas projekta realizācijas pārcelšana no Attekas ielas 39 uz Gaujas ielu 25b kopējās projekta izmaksas sadārdzinātu par 100 000 euro, tas būtu neatsverams ieguldījums Ādažu nākotnē, kas dotu iespēju attīstīt Ādažu centram pietuvinātas vietas plašāk kā dažu kvartālu apmērā. Ādažos Adrija Keiša 13.decembrī 2017.gadā

Tata

Nē nu viss jau ir skaisti Ādaži attīstās. Tik man šķiet prioritātei bij jābūt skolai. Neviss tagad ņemās ap centriem un kur nu vēl baznīcām daudzīvokļu pagalmos ko atļaus celt un varbūt vēl vajag atļaut kādu cietumu uzbūvēt centrā. Nu tas tā, lai mēs centra arhitektūru neizjaucam!

Morra Jānim

No Labklājības ministrijas rīcības plāna deinstitucionalizācijas īstenošanai: "Deinstitucionalizācija (turpmāk – DI) ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē. DI ir jānovērš situācija, ka personai ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk - institūcija), jo tai nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā jeb sabiedrībā balstīti pakalpojumi."

Jānis

Man nav skaidrs, kā pasākumu, kas pēc būtības ir jaunas iestādes (institūcijas) celtniecība, var pamanīties finansēt no līdzekļiem, kas paredzēti deinstitucionalizācijai? Kas šajā gadījumā tiks deinstitucionalizēts?