Zinātniskā vs. praktiskā māksla - patiesība par doktora grādu mākslā

Māksla ir veids, ko katrs izprotam dažādi, un tieši tur slēpjas tās burvība. Nereti uzdodam jautājumu gan sev, gan apkārtējiem par to, vai par mākslinieku piedzimst vai kļūst, apgūstot profesionālas zināšanas skolas solā? Lai gan uz šo jautājumu atbilde līdz galam nav skaidra, mākslas studētāji Latvijā ir pietiekami. Vismaz līdz maģistra līmeņa studijām noteikti. Tomēr kas notiek tad, kad mākslas maģistrants vēlas kļūt par doktoru? Doktorantūras jautājumos mākslas lauciņš Latvijā ir visai ierobežots - lai to iegūtu, studentam nav jāveic pētniecisks vai zinātnisks darbs, bet tam visam pamatā - radošā darbība. Akadēmiskās mākslas doktorantūras neesamība Latvijā mudina studentus doties apgūt mākslu ārvalstīs, un tā pazaudējam talantīgus, inovatīvus un attīstīties gribošus studentus. Lai noskaidrotu, kādēļ ir būtiski Latvijā ieviest uz pētniecību balstītu doktora grādu mākslā, kā arī kāda ir mākslinieku motivācija studēt doktorantūrā, Studentu Pietura ciemos aicinājusi Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidenti Mairu Belovu, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) pasniedzēju Andri Teikmani, kā arī LMA Studentu pašpārvaldes vadītāju un maģistranti Kristīni Kutepovu. Kopā ar raidījuma viesiem aplūkosim dažādus scenārijus par potenciālo mākslas izglītības attīstību Latvijā, un noskaidrosim viņu viedokli par to, kas tad mākslas doktorantūrā ir svarīgāks - praktiska darbošanās vai zinātnisku pētījumu veikšana.
Komentāri

Kategorijas