Arī Rīgai piestāv tango! Studijā Diāna Ketlere un Marselo Nisinmans

6. oktobrī Latgales vēstniecībā "Gors" un 7. oktobrī Lielajā ģildē Sinfonietta Rīga muzicēs kopā ar pianisti Diānu Ketleri un bandoneonistu Marselo Nisinmanu. Ar viņiem tiekamies "Neatliekamajā sarunā". Tango ir pilsētas nakts auglis ar bohēmas smaržu... Bezmiega nakšu klejojumi pa šaurām ieliņām, kafejnīcām un bāriem – šī aina vienlīdz labi sapas gan ar Buenosairesas tēlu, gan Parīzi. Varbūt tieši tamdēļ tik daudzu argentīniešu ceļi rotē ap šīm divām metropolēm. Viņu vidū ir arī Marselo Nisinmans – tango karaļa Astora Pjacollas skolnieks un tuvs ģimenes draugs, kurš savā radošajā darbībā turpina dižā meistara aizsākto ceļu. Reformatora vērienu Pjacollas idejām piešķīra tieši Parīzē pavadītais laiks un studijas pie leģendārās Nadjas Bulanžē, kura spēlējusi būtisku lomu arī Igora Stravinska dzīvē. Un par Stravinski, gluži tāpat kā par džezu, sajūsminājās gan Pjacolla, gan franču “Sešinieks” ar Dariusu Mijo ierindā.  Lai arī Rīga nav ne Buenosairesa, ne Parīze, tik un tā arī mēs ļoti mīlam tango. Kas apvieno prgrammas nosaukumā minētās pilsētas un tango? "Tango ir urbānā jeb pilsētas mūzika, tostarp lielu pilsētu mūzika, un šai ziņā Buenosairesa un Parīze ir radniecīgas," uzskata Marselo. Esmu ļoti priecīgs iepazīt arī Rīgu, kas mani pārsteidz gan ar arhitektūru, gan sadzīvi. Tango tai ļoti piestāvēs, tāpat kā melanholiskajiem laika apstākļiem, kādus šobrīd izbaudām." Vaicāta, kā savulaik satikusies ar Marselo, Diāna atklāj: "Ar Marselo satikāmies jau ļoti sen - pirms gadiem piecpadsmit, un esam spēlējuši kopā ļoti daudz - jau pasen ierakstījām Pjacollas "Četrus gadalaikus" oriģinālversiju, bet pērn vēl vienu disku, kur ir tikai Marselo mūzika - tas vēl nav laists klajā. Marselo ir viens no maniem tuvākajiem draugiem mūzikā. Varbūt cilvēki domā, ka spēlēt šādu mūziku ir cita veida uzdevums, bet principā tas tā nav. Marselo aranžējumā skaņdarbi ir vairāk kā modernā, laikmetīgā mūzika. Viņš arī ir ļoti labs komponists, un sadarbība mums bijusi ļoti intensīva - ir daudz kopā strādāts, un liels prieks, ka tagad esam arī Rīgā." Tango Nuevo - tā nav mūzika dejošanai, bet gan koncertzālei. Marselo gājis vēl tālāk, radot pats savu oriģinālu mūzikas valodu. "Uzskatu, ka gan tango, gan mūzikas valoda kopumā attīstās - varbūt skanēs egocentriski, bet domāju, ka jebkurš mūzikas paraugs pārstāv pašu tās autoru. Pjacolla tango jomā izdarīja ļoti daudz, taču, klausoties viņa mūziku, allaž varu satikties ar viņu pašu. Līdz ar to mana mūzika, kas pārstāvēs Buenosairesu šodien, vienlaikus pārstāvēs mani pašu."