Vai delikatesei vienmēr jābūt nedaudz kontraversālai?

Haizivs gaļas steiks, foie-gras, bruņurupuču zupa vai franču dziedātājputni ortolāni, kurus apēd ar vienu kumosu. Šīs visas delikatetes saistās ne tikai ar senām tradīcijām, bet arī ar sliktu reputāciju. Ar ko delikatese atšķiras no parasta ēdiena? Kā tās top un kāda ir to vēsture pavārgrāmatās? Un, vai delikatesei vienmēr jābūt nedaudz kontraversālai?