Detaļas kā arhitektūras piederības zīmes. Jūgendstila laika flīzes Rīgas namos

Janvāra beigās notika plaša starptautiska zinātniska konference, kas bija veltīta vienam no Latvijas nacionālās arhitektūras patriarhiem Konstantīnam Pēkšēnam un viņa darbības laiku aptverošajam kultūras parādību lokam – "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks". Jebkurā celtnē mēs vispirms novērtējam tās apjomu kārtojumu un fasāžu plastiku, bet atsevišķām detaļām – logu, durvju rokturiem, iekštelpu stuka rotājumiem, sienu apdares materiāliem, grīdas segumam bieži uzmanību nepievēršam. Māju pārbūves laikā tās nereti nonāk būvgružos. Taču tieši detaļas ēku padara par vienotu stila parādību un rada celtnes īpašo identitāti. Viena no konferences dalībniecēm, Latvijas Mākslas akadēmijas doktorante Agnese Tambaka stāsta par savu pētījumu – greznajām jūgendstila laika flīzēm Rīgas namos, kas izmantotas vestibilu apdarē. Kas tās izgatavojis, kurš izvēlējies katrai ēkai un kā pētnieks privātos īpašumos vispār tām var piekļūt? Agneses pētījums mēmajām flīzēm ir atdevis vārdu – mēs varam cienīt to, ko pazīstam. Ilze Martinsone un Agnese Tambaka aicina klausītājus staigāt pilsētā ar redzīgām acīm un novērtēt smalkās detaļas, kas veido vēsturisku celtņu neatkārtojamo piederību.