Cik dārgi uzņemt kino? Diskusijas 1.daļa

Kino veidošanas process no idejas līdz ražošanai un filmas nodošanai skatītāju rīcībā aptver lielus laika, iesaistīto personu un finansu līdzekļus. Estētiskā komplicētība un tehniskie izaicinājumi filmas tapšanā nereti atduras pret laika un naudas patēriņu, kas būtiski ietekmē turpmāko ražošanas procesu. “Cik dārgi ir uzņemt kino?” tika jautāts raidieraksta viesiem – kinoproducentiem Guntim Trekterim (filmu studija Ego Media), Alisei Ģelzei (filmu studija White Picture), Aijai Bērziņai (filmu studija Tasse Film) un kino operatoram Gintam Bērziņam. Diskusijas moderators: kino producents Gints Grūbe. “Tajā liktenīgajā pagrieziena gadā, 91. gadā Latvijas kino centra budžets ir bijis 80 tūkstoši latu. Šobrīd esam situācijā, kad pagājušajā gadā Nacionālā kino centra finansējums bija 6 miljoni. Kopējais budžets.” – Gints Grūbe “Tas tirgus tomēr mainās. Ja mēs, teiksim, nesekosim līdzi kaut kādam inflācijas pieaugumam, kaut kādam darba algu pieaugumam… Ja tur nebūs kaut kāda proporcionalitāte attiecībā pret finansējuma pieaugumu, tad drīz mēs būsim palielā krīzē.” – Guntis Trekteris “Latvija izsenis arī oficiāli tiek uzskatīta par zemas kapacitātes kino ražošanas valsti. Vismaz attiecībā uz Eiropas audiovizuālo saturu… Es vienmēr esmu domājis, ko tas īsti nozīmē, izņemot to, ka filmu budžeti ir vidēji.” – Gints Grūbe “Skatoties, cik mums ir spēlfilmas, cik vispār gadā tiek ražotas un cik no tām ir vai nu skatītāju ļoti apmeklētas, vai A klases festivālos izrādītas. Tas ir brīnišķīgs rezultāts!” – Alise Ģelze “Ja paņemam mikrobudžetu, tad paskatāmies, kuras filmas ir bijušas veiksmīgas? - Tur, kur ir bijis labs producents.” – Aija Bērziņa. Projektu “Kino Eizenšteins” veido filmu studija Mistrus Media sadarbībā ar Radio Naba. “Kino Eizenšteins” nosaukums veidots atsaucoties uz slaveno Rīgā dzimušo kinorežisoru Sergeju Eizenšteinu, kurš bija ne tikai izcils kinorežisors, bet arī viens no izcilākajiem 20. gadsimta kino teorētiķiem. Kino izglītība profesionālajā vidē mūsdienās prasa nodrošināt jaunus formātus, kas ietvertu neformālās izglītības aspektus. „Kino Eizenšteins“ ir izglītības aktivitātēs bāzēta iniciatīva ar mērķi radīt antoloģiju par kino profesionāļu darbības vēsturi un kino režijas un kritikas nozares attīstību Latvijā. „Kino Eizenšteins“ ir kā alternatīva kino mācīšanās un izzināšanas vide, bet reizē arī laikmeta liecība un dokuments. Lekciju un raidierakstu moderatori Gints Grūbe, Zane Balčus un Sonora Broka. Projekts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda konkursa “KultūrElpa” un Kultūras ministrijas atbalstu.
Komentāri

Kategorijas