Pan=baltonija un latviešu budisms

Šonedēļ raidījumā Fono-Grāfs viesosies filozofs Ansis Zunde, kura gādībā nule klajā nācis budisma tekstu tulkojums latviešu valodā. Biedrība Intelekts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ir izdevusi grāmatu Mahājānas budistu teksti: Sirds sūtra, Dimanta sūtra, Altāra sūtra (296 lpp. cietos vākos ar iešūtu šķiramo lentu un rūpīgi pārdomātu atturīgu ietērpu) — tā dāvināma visu iespējamo filozofiju un reliģiju piekritējiem, tostarp ateistiem, taču it īpaši noliedzējiem. A. Zundes sagatavotajā grāmatas priekšvārdā ir akcentēts budisma īpatnais svešatnīgums un sākotnīgums, aizko eiropeisko kultūru cilvēkiem ir bezmaz neiespējami “iemācīties un kļūt par budistu”. Tomēr, ja aušīgā dedzība “iemācīties un kļūt” būs nodzēsta, var atklāties patiesās dāvanas, ko budisms kā pirmā pasaules reliģija ir sagatavojusi eiropiešiem — tiklab nekristīgajiem, kā kristīgajiem, kuru “Dievs ir miris” un tāpēc tapis “ārkārtīgi stiprs”. Pirmajā tuvinājumā sūtras var saukt par budistu “svētajiem rakstiem”, taču svētuma un reliģijas reliģiskuma izpratne tajās ir citāda — “pārāk filozofīga un pasaulīga” — nekā ierasts kristietībā. Abas Sirds sūtras versijas — garākā, kas tulkota no tibetiešu valodas un īsākā, tulkota no ķīniešu valodas — ir konspektīvs Mahājānas budistu filozofijas “īsais kurss” vai “ticības apliecība”, kas skaitāma kā mantra. Dimanta sūtra ir iztulkota vispirms no starpniekvalodām un pēc tam piekārtota Edvarda Konces tulkotajam sanskrita tekstam, turklāt paralēli tiek sniegtas arī nozīmīgi atšķirīgas vairāku angļu un krievu tulkotāju versijas. Dimanta sūtru Buddha teic arhatam Subhūti, kas ir garīgā ziņā ļoti nobriedis jautātājs, taču citi, mazāk attīstīti šrāvakas, Buddhas vārdiem var sekot “kā orākula pravietojumiem” vai “kā padebešos gaistošiem pērkona dārdiem”. Tajos var saklausīt daudz saskaņas un sadursmju ar Nīčes, Heidegera, Delēza u.c. XX gs. Eiropas domātāju meklējumiem. Arī čaņbudisma Sestajam patriarham Huinenam (638–713) piedēvētā Altāra sūtra vispirms tika iztulkota no starpniekvalodām un pēc tam piekārtota 1291. gadā Dzunbao uzrakstītai ķīniešu versijai. Šis tulkojums aprīkots ar plašiem redaktora komentāriem. Altāra sūtra sniedz populāru Sirds sūtras un Dimanta sūtras izvērsumu; tā sižetā ir ieslēptas arī vairāku savstarpēji saistītu “kriminālstāstu līnijas” (pie tam divi “galvenie vaininieki” paliek neatklāti un tiek celti godā). Šis “viltīgais” teksts būs noderīgs ne tikai profesionāliem filozofiem, bet arī studentiem, kas vingrinās mītu un diskursu analīzē. Sūtras ir tulkojuši: Agita Baltgalve (LU sinoloģijas profesore, arī sanskrita un tibetiešu valodas lietpratēja), Evita Veinberga (sociālantropoloģe) un Ansis Zunde (filozofs) — viņš arī grāmatas redaktors, sarakstījis priekšvārdus, plašus komentārus un terminu vārdnīcu; grāmatas dizainu un tehnisko maketu ir izveidojis Klāvs Priedītis.  Kopā ar viesi pārrunāsim austrumu filozofijas ceļus un neceļus latviešu kultūrā un iespējams atklāsim kādus slepenus budistu politiskos plānus. Raidījumā izskanēs Leibnica darba Monadoloģija radioiestudējuma Radiomonadoloģija 64.paragrāfs. Raidījums top ar VKKF atbalstu.
Komentāri

Kategorijas