Zootehnikums ir miris, lai dzīvo Zootēka!

Viss plūst un mainās. Šis raidījums aizsākās 2015. gadā kā biklais "Dzīvnieku balss" ar jaukiem lopiņiem titulbildē. Gadu vēlāk tas pārauga skarbākā "Zootehnikumā" ar govs gaļas griezumu "puzli" logotipa vietā. Ar sarkasma piegaršu, kas barojās no tā, cik ļoti normalizēta un izplatīta ir kļuvusi dzīvnieku pakļaušana ciešanām un nogalināšana. Bet cik tad ilgi var baroties tik neveselīgi? ZT nav akmenī kalts, tas evolucionē, izmēģinot dažādas pieejas, tēmas un rubrikas. Ir pienācis nākamais pavērsiens. "Zootēka" jeb zvēru kaste / zvēru māja / zvēru vieta būs savā ziņā kaut kas starp bibliotēku un diskotēku. Protams, par tēmām saistībā ar dzīvniekiem, lai kopīgi varam izkustināt smadzenes, kaulus un sirdsapziņu par visu, kas mūs vieno ar citiem zemiešiem. Par zinātnes atklājumiem un mūsu kopīgo izcelsmi ar pārējo sugu būtnēm, jo mēs esam rados ne vien ar pārējiem zīdītājiem, bet arī ar zivīm, tauriņiem un visiem citiem. Par neparastiem pieredzes stāstiem, sastopoties ar dažādu sugu radījumiem. Par dzīvnieku aizsardzības pirmsākumiem Senajā Grieķijā, Senajā Indijā un nesenajā Latvijā. Vai zināji, ka 19. gs. Rīgā tapa pirmā dzīvnieku patversme visā tā laika Krievijas impērijā? Par neparastiem dzīvnieku izmantošanas veidiem - delfīniem armijā, "truša testu" grūtniecības noteikšanai, māņticībām par dzīvnieku ķermeņu daļu it kā dziednieciskām īpašībām utt. Par dzīvnieku audzēšanas industriju aizkulisēm, jo tas ir neizsmeļams pārsteigumu avots - piemēram, izrādās, ka kažokādu fermās dzīvniekiem ir ar likumu atļauts izbarot citu, iepriekš nodīrātu dzīvnieku atliekas... Par "dzīvniekiem valodas pinekļos" jeb vārdiem un izteicieniem, kuros parādās dzīvnieki, lai gan to sākotnējā nozīme jau ir gandrīz aizmirsta. Zosāda. Putna piens. Labāk zīle rokā nekā mednis kokā. Kā līdz šim, dzirdēsiet arī intervijas un jaunākās zooziņas, arī mūziku un literatūras fragmentus saistībā ar zvērīgām izdarībām un notikumiem.