Mūks un viņa pīpe

Reliģijas pētnieka, filozofa – dzejnieka Roberta Avena (pazīstams ar pseidonīmu Mūks) (1923–2006) dzīves gājumā netrūkst negaidītu pavērsienu. Kad Mūks iestājas Latvijas Universitātē, lai studētu filoloģiju, jaunais students pagūst noklausīties vienu profesora Pētera Ķiķaukas (1886–1967) lekciju, pirms Rīgu okupē krievu karaspēks. Pirmajos okupācijas gados Mūks strādā darba pārvaldē, bet vācu okupācijas laikā Mūku iesauc leģionā. Berlīnē Mūks mācās gan tulkot, gan šaut mērķī. Pēc kara un nonākšanas angļu gūstā, Hamburgas Baltijas Universitātē viņš apmeklē filozofa Teodora Celma (1893–1989) lekcijas. Kādu laiku studējis Vircburgas Universitātē, Lēvenes jezuītu teoloģiskajā seminārā un Briseles Universitātē, Mūks dodas uz ASV, kur Fordema Universitātes Teoloģijas fakultātē iegūst doktora grādu teoloģijā un filozofijā. Tobrīd Mūks ir arī viens no Ņujorkas “elles ķēķa” dalībniekiem. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Mūks atgriežas Rīgā un lasa lekcijas Latvijas Kultūras akadēmijā. ASV Roberts Mūks sarakstījis vairākas akadēmiskas monogrāfijas (Imagination is Reality, 1980; Imaginal Body, 1982; The New Gnosis: Heidegger, Hillman and Angels, 1984) un pēc atgriešanās Latvijā ražīgi publicējies arī dzimtajā valodā. Mūka filozofija ir netipiskas domāšanas paraugs un liek šaubīties, gluži kā jautājums: “Vai tā ir pīpe?”. Paviršs skatījums to ievietotu ezotērikas plauktiņā, jo tradicionāliem filozofiem jaunā viedība, teosofija, pārmērīgas atsauces uz Junga arhetipiem, subtīlā jeb imaginālā pasaule, apdvēseļotais kosmoss un līdzīgas tēmas izsauc pamatotas aizdomas. Tomēr Mūks nepamet savu pīpi un Rietumu domāšanas platformu, un līdzīgi Martinam Heidegeram viņš redz Rietumu metafiziku kā esamības aizmiršanas vēsturi. Raidījumā mēģināsim izpīpēt viņa atgriešanās ceļu pie esamības, kas sintezē visdažādākās domāšanas prakses: marginalizētas kristietības mācības, zoroastrismu, sūfismu, persiešu platonismu, islama teoloģiju, dzenbudismu u.c. Pagājušajā vasarā raidījums “Fono-grāfs”, apceļojot Latgales āres, kuras dzejnieks devēja par savu “visdzimteniskāko dzimteni”, apmeklēja Mūka muzeju un atdusas vietu Galēnos. Raidījuma varēs dzirdēt Galēnos tapušos ierakstus un reportāžu par filozofa piemiņas skulptūras estētiskajām un konceptuālajām kvalitātēm. Tā kā šajā laikā Latvijā dzimst filozofijas platformas, otrajā raidījumā pēc kārtas iedarbināsim mini-bidē. Šonedēļ sazināsimies ar Krišjāni Lāci, kurš ir viens no portāla Telos veidotājiem. Raidījumā skanēs Radiomonodoloģijas 53. paragrāfs. Raidījums “Fono-Grāfs” top ar VKKF atbalstu.
Komentāri

Kategorijas