Pamestajās industriālajās ēkās ienāk māksla

Industriālais mantojums, kuram ikdienā bieži paejam garām neatskatoties, ataino Latvijas un vēlāk Padomju Savienības industriālo revolūciju, tā laika sasniegumus. Jau vairākus gadus nebrīnāmies, ja kultūras dzīves notikums Latvijā ir kādreizējā alus brūzī, spēkstacijā, dzirnavās vai rūpnīcu korpusā. Krievu franču gumijas izstrādājumu uzņēmums "Provodņiks", vēlāk - Rīgas elektromašīnu rūpnīca un Tukuma fermentu rūpnīca, vēl senāk – Zēberga spirta un iesala rūpnīca sākušas darbu 19. gadsimta beigās, bet Rīgas tirdzniecības ostas noliktavas telpās vēl nesen brauca traktori. Pamestās industriālās ēkas atdzīvojas un to tukšumu un klusumu aizpilda māksla. Riboca, "Točka", Tukku Magi ir tikai daži no pēdējā laika projektiem, kuri kādreiz rūpnieciskā dunā darbojušos gaisotni nomaina ar izstāžu kņadu. Par to, kā aizsākušies trīs no minētajiem projektiem un kā tos vērtēt, sarunājas viena no Rīgas biennāles Riboca organizatorēm Inese Dābola, dizainers un viens no kultūrtelpas "Točka" veidotājiem Klāvs Priedītis, Tukku Magi idejas virzītāja Dace Penke un arhitektūras un dizaina žurnāliste Kristīne Budže.