Digitālā bibliotēka – iespēja bez maksas un legāli lasīt jaunas grāmatas latviešu valodā

3td.lv – e-grāmatu bibliotēka, kas piedāvā iespēju bez maksas lasīt grāmatas tiešsaistē datorā, planšetdatorā vai viedtālrunī, strauju popularitātes kāpumu piedzīvoja ārkārtējās situācija laikā, lasītāju skaitam kāpjot par 62%. Par to, kā drukāta grāmata pārtop par e-grāmatu, kādas ir tās priekšrocības, kādas ir attīstības iespējas un kad varam cerēt sagaidīt audiogrāmatas, uzņēmuma “Tieto Evry”, kas ir viens no šīs bibliotēkas izveidotājiem, funkcionālā konsultante Aiga Grēniņa un produktu izstrādes un attīstības vadītājs Nauris Kolāts stāsta Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Digitālās brokastis” sarunā ar tā vadītājiem Arti Ozoliņu un Rihardu Blesi. Latvieši saka “Nevērtē vīru pēc cepures!”, bet angļi – nevērtē grāmatu pēc tās vāka. Vai jūs piekrītat šim izteicienam? Aiga: Tur ir sava taisnība, bet piekrītu daļēji, jo vāks ir ļoti svarīgs. 3td.lv e-grāmatu bibliotēkā redzami tieši grāmatu vāki, un šāds vizuāls izkārtojums ir virtuālās vides priekšrocība. Man te gribētos iestarpināt citu teicienu – “Visas grāmatas, kamēr vien tās nav lasītas, tiek vērtētas pēc vāka”, un jo īpaši to var attiecināt uz bērniem. Ļoti daudziem latviešu valodā tulkotiem darbiem izdevēji gatavo arī īpaši latviešu valodas izdevumam paredzētu vāku, ar kuru tad mēģina uzminēt, kas lasītāju varētu ieinteresēt visvairāk. Kas ir jādara, lai varētu piekļūt 3td.lv un varētu lasīt tajā pieejamās grāmatas? Aiga: Vispirms ir jābūt ierīcei – telefonam, datoram vai planšetei, kā arī internetam. Ieskatīties 3td.lv, aplūkot grāmatu vākus un palasīt pirmās lapaspuses var ikviens, bet lai lasītu pilnos tekstus gandrīz 400 elektronisko grāmatu, vajadzīgi autorizācijas dati – publiskās e-bibliotēkas lietotāja vārds un parole. Iespējams, ka daudziem šie elektroniskā kataloga dati jau ir, bet ja ne, lai tos saņemtu, jāsazinās ar bibliotēku. Pati lasīšana notiek tiešsaistē, tas ir straumēšanas pakalpojums, lejupielāde netiek piedāvāta, jo mēs, cieši sadarbojoties ar izdevējiem, vēlamies mazināt riskus, lai netiku pārkāptas autortiesības – lai autori būtu droši, ka viņu ievietotie darbi e-grāmatu bibliotēkā būs aizsargāti, un lai lasītājiem būtu pārliecība, ka viņi lasa legāli un ar izdevējiem un autoriem saskaņotu tekstu. Šī ir arī iespēja mums visiem kopīgi veicināt legāla satura apriti, arī izdevēji teikuši, ka viņi šo ļoti atbalsta, jo viņiem vienkāršāk pārraudzīt grāmatu ievietošanu e-bibliotēkā nekā dzīties pakaļ dažādiem likumpārkāpējiem, un cilvēkiem tas ir drošāk, ērtāk, nav jāiet kaut kādā nezināmā lapā, pārkāpjot likumu. Kā notiek bibliotēkas klāsta papildināšana? Aiga: Šis projekts tapis, cieši sadarbojoties ar Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC) un izdevējiem. Tiesības piedāvāt ievietot e-grāmatu bibliotēkā ir atrunātas izdevniecību līgumos ar autoriem vai viņus pārstāvošajām aģentūrām. Šobrīd 3td.lv lasāmi četru izdevēju – “Zvaigzne ABC”, “Prometejs”, “Mansards” un “Latvijas Mediji” – darbi. Izdevniecības sagatavo šo grāmatu sarakstus un iesniedz tos KISC, kuri no piedāvātā saraksta atlasa grāmatas bibliotēkai. Bibliotēkas klāsts tiek papildināts trešdienās, un man pašai trešdienas ir kļuvušas interesantākas, jo tajās virtuālajos plauktos ieguls vismaz trīs jaunas grāmatas. Taču izdevēja darbs ar to vēl nebeidzas – katrai grāmatai ir atrunāts, cik ilgi drīkst izplatīt drukāto versiju, cik ilgi elektronisko versiju, un izdevējs seko tam līdzi. Pirms gadiem desmit par e-grāmatām saucām ieskenētas grāmatas, kuras pārsūtīja pa e-pastu vai arī bija pieejamas kādā interneta vietnē. Kā mūsdienās atšķiras parasta grāmata no e-grāmatas? Nauris: Galvenā atšķirība ir lietošanas pieredzē, jo ieskenētas grāmatas būtībā ir bildes, saliktas kopā vienā pdf dokumentā, kuru var lasīt, skatīties, bet tas nav pārāk ērti un lietotājam draudzīgi. E-grāmatu formāts pielāgojas dažādām ierīcēm, ekrāniem, ir iespēja palielināt, samazināt burtus, mainīt fonu vai kontrasta izmērus, var redzēt, cik tālu šobrīd atrodos grāmatā un citas. Veidojot sistēmu, parūpējāmies, lai saglabātu un atcerētos, kurā ierīcē lasītājs pēdējo reizi ir lasījis un cik tālu ticis – ja iepriekš lasīts datorā, bet nākamajā reizē grāmata jau atvērta viedtālrunī, lasītājam nebūs jāšķirsta lapas un jāmeklē, kur viņš palika. Kas un kādās ierīcēs šīs grāmatas lasa? Aiga: Šobrīd e-grāmatu bibliotēkai ir jau 10 000 lietotāju un grāmatu lasīšana ir bez maksas. Ārkārtējās situācijas laikā novērtējām, ka mums šāds resurss ir, jo reģistrēto lietotāju skaits šajos mēnešos palielinājās par 62%. Mums bija pārsteigums, ka aktīva lasītāju daļa lasītāju ir seniori, un tieši viņi īpaši novērtēja iespēju ērti pielāgot burtu izmēru. Man gribētos teikt, ka visērtāk e-grāmatas ir lasīt planšetē, bet reālā dzīve pierāda, ka biežāk tomēr lasu telefonā, jo tas vienmēr ir pa rokai. Un arī tā statistika liecina, ka 55% lasa mobilajos telefonos. Kāds ir pārejas process no vienkārša teksta uz e-grāmatas tekstu? Aiga: Tur patiesībā jāiegulda diezgan daudz darba un finanšu resursu, jo pieņēmums, kas var vienkārši paņemt drukāto versiju un palaist to kā e-grāmatu vai, ja teksts ir elektroniski, tad e-grāmata ar to jau gatava, ir maldīgs. Apgāda “Mansards” vadītājs vadītājs Jānis Oga ir teicis, ka viņiem nav izdevies radīt nevienu e-grāmatu mazāk kā astoņu stundu laikā, tātad tas maksā vismaz astoņas stundas – ir jāpiesaista maketētājs, jāsaskaņo juridiskās nianses, lai šo e-grāmatu vispār varētu piedāvāt, jāpārnes arī teksts ar visu struktūru. Ja ir attēli, tiem vajag citas atļaujas, lai tos varētu elektroniskajā vidē piedāvāt. Vēl ir jautājums par formātiem. E-grāmatu vidē tas ir ePub formāts, bet šie formāti ir dažādi. Kā jūs raugāties uz audio grāmatu formātu? Kādi ir izaicinājumi tā radīšanai? Aiga: Par šo esam domājuši un ar KISC un izdevējiem pārrunājuši. Šobrīd tās ir tikai ieceres, taču ceram un turam īkšķus, lai tas notiktu – lai varētu ne tikai lasīt e-grāmatas, bet arī klausīties, jo visi zinām, ka audiogrāmatas ir vajadzīgas. Taču jāsaprot arī, ka tas ir liels finanšu ieguldījums – būtu jāpiesaista aktieri, ir vēlme pielāgot un izvēlēties balsis, taču Latvijas tirgus tomēr ir mazs. Apsveram domu iesaistīt mākslīgo intelektu, lai tekstu varētu nolasīt ar automatizētās balss atpazīšanas programmām. Ņemot vērā paradumu maiņu, arī krīzes ietekmi, vai ir pierādījumi, ka e-grāmatas Latvijā tiek pirktas biežāk nekā papīra formātā? Aiga: Jā, šie apstākļi stimulē e-grāmatu pirkšanu, taču izdevēji neslēpj – lai nodrošinātu e-grāmatu veidošanu, viņi iegulda no drukāto grāmatu pārdošanas gūtos ieņēmumus. E-grāmatām latviešu valodā ir 10 gadu sena vēsture, pirmie e-grāmatu izdeva “Zvaigzne ABC”. It kā 10 gadi ir daudz, daudz kas ir noticis un attīstījies, bet noteikti, ka vēl ir kur augt. Mēs ļoti ceram, ka 3td.lv ir stimuls, grūdiens, lai e-grāmatu apriti iekustinātu vēl vairāk.