Atkritumu depozīta sistēmas ieviešanas diskusijai jau 20 gadi. Kas mainījies?

Šajā pavasarī biedrība “Zaļā brīvība” un Stokholmas vides institūta Tallinas birojs publiskoja apjomīgu pētījumu, kurā analizēta depozītu sistēmas ietekme uz vidi, tās ieviešanas izmaksas, infrastruktūra un citi būtiski aspekti, kas, kā cer pētījuma autori, varētu kalpot par pamatu depozītu sistēmas ieviešanai Latvijā. Pētījuma autori norāda, ka dalībai depozītu sistēmā būtu jābūt obligātai visiem tirgotājiem un ražotājiem, taču no tirgotājiem tas neprasītu papildu investīcijas ne infrastruktūras izveidē, ne tās apkalpošanā. Depozītu sistēma, saskaņā ar pētījuma rekomendācijām, darbotos kā centralizēta sistēma - bezpelņas organizācija, kas visu gūto peļņu investē sistēmas attīstībā. Tāpat svarīgi nodrošināt, lai sistēmas darbības pamatprincipi būtu atrunāti valsts izstrādātu likumu un noteikumu kopumā, kas būtu garants vienlīdzīgai attieksmei pret visiem ražotājiem. Pētījuma autoru veiktie aprēķini liecina, ka, ja Latvijā depozītu sistēma darbotos līdzīgā veidā kā Lietuvā un Igaunijā, un atpakaļ tiktu savākti 80% iepakojumu, ražotājiem tā izmaksātu tikai apmēram 2,7 miljonus eiro gadā.  Pirms pāris nedēļām arī Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts prezentēja SKDS pavisam svaigi veiktu pētījumu, kurā mēģināja noskaidrot, kādas ir cilvēku domas par to, kā dzīvē izpaustos depozīta sistēmas ieviešana.  Nosacīti labi to izprot apmēram puse aptaujāto. Daļa iedzīvotāju uzskata, ka depozīta sistēmā varēs nodot iepakojuma veidus, kuri depozīta sistēmas pašreizējā plānā nemaz nav iekļauti. Salīdzinoši labāk to, kā darbosies iecerētā dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, pārzina jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Jau gandrīz 20 gadus Latvijā ir publiska diskusija par dzērienu depozīta sistēmas ieviešanu, tās iespējām un riskiem. Varbūt Saeima beidzot varētu pieņemt depozīta sistēmas likumu un arī ieviest skaidrību par to, kā jaunā sistēma darbosies? Nezāles studijā šoreiz viesos Jānis Brizga un Ojārs Balcers, eksperti no biedrības "Zaļā brīvība" un Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja.
Komentāri

Kategorijas