Merabs M un raganas piens (aka padomju filozofija Latvijā)

Merabs Mamardašvilli (1930-1990) ir viens no nozīmīgākajiem domātājiem ne tikai dzimtajā Gruzijā, bet arī visā postpadomju telpā. Dažkārt viņu pat dēvēja par „Gruzīnu Sokratu”, jo viņš publicēja maz darbu un lielākā viņa intelektuālā mantojuma daļa ir uzticamu studentu pierakstītas lekcijas. Šīs brīvas formas lekcijas varētu drīzāk raksturot kā sarunas ar klausītājiem, kuras ir kā aicinājums uz autentisku domāšanu. Mamardašvilli ietekme uz jaunajiem prātiem bija veicinošs faktors padomju filozofijas pagrimumam.  Turklāt Mamardašilli vairākkārt lasīja lekcijas arī Rīgā, tāpēc raidījums “Fono-Grāfs” lūkos noskaidrot viņa ietekmi arī uz Latvijas padomju un pēcpadomju laika intelektuāļiem. Raganas piens ir tēlains apzīmējums, ko ir lietojis mūsdienu latviešu domātājs Ansis Zunde, lai raksturotu Latvijas filozofu pozīciju pārmaiņu laikā 20.gs. 90. gados. A. Zunde  ir monogrāfijas „Melnās figūras: kants, ārendte, lakāns, žižeks un citi latviešu "lirozofiskajā gambītā"”. (2001) autors. Šajā sarunā aplūkosim tēmas, kas, iespējams, varētu daļēji izskaidrot intelektuālā klimata veidošanos Latvijā gan padomju laikā, gan arī drīz pēc neatkarības atgūšanas. Saruna pieskarsies tādām tēmām kā, piemēram,: kas īsti ir padomju filozofija un kāpēc Mamardašvilli bija tik ietekmīgs domātājs? Apskatīsim arī latviešu “lirozofisko” domāšanas tradīciju un pārbaudīsim trauslo robežu starp filozofiju un marasmu. Šosezon pirmoreiz tiks iedarbināts tvaika bidē, kā ierasti skanēs sadaļa “Radiomonadaloģija” un raidījumu ir apsolījis klausīties Morālais Kalnietis, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu savu verdiktu par runāto.
Komentāri

Kategorijas