Atgādinājums par dzejnieku Gunāru Selgu...

Viens no marta jubilāriem ir arī dzejnieks Gunārs Selga, kas no šīs zemes gan šķīries jau tālajā 1986. gadā. Ar Selgas dzeju tapis ap 200 dziesmu, to vidū minamas Igora Jakovļeva – „Es gribu dzirdēt gulbjus” un „Glāsts”, Ulda Stabulnieka „Gaujai” un „Klusie avoti”, taču visražīgākā bijusi sadarbība ar Gunāra Freidenfeldu – Selga devis vārdus vairākiem Gunāra lielajiem hitiem „Kaktuss”, „Kādēļ vēlu nāci tu”, „Atmiņu lietus”, „Zaļā kļava”, „Atmiņu lietus”, „Rudens roze”, „Skopa vīra kāzas” un citiem. Savulaik Gunāra Selga vārsmas pielīdzinātas par Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa augstumiem, tiesa, Selga bija klusāks un liriskāks, tomēr tieši ar šo klusināto, smalko pasaules redzējumu viņš iegāja latviešu dzejas vēsturē, viņa pantos nav uzspēles, samākslotības, ik dzejoļa rinda skanēja kā uzvilkta stīga.