80. jubilejā atceramies dzejnieku Imantu Dikesu

„Bija ābeles un alkšņi rudie. Kuri pakalnos man mitri sejā līkst. Bija pavasaris, vasara un rudens, Rudens alkšņos rudas lapas tvīkst. Tvīkst un paliek rudākas ik brīdi. Rudākas. Un, kad tās brūnas būs, Tās kritīs, kaili koki spīdēs Visos rudeņos, kas gaida mūs.” - tā 1966. gadā dzejolī „Brūnie alkšņi” rakstīja dzejnieks Imants Dikess. Viņu šodien pieminam 80. jubilejā, kas tā arī netika piedzīvota, un arī atvadu vārdi literātam neizskanēja Latvijas plašsaziņas līdzekļos, jo Dikesa vārds bija pazudis no žurnālu lappusēm un grāmatnīcu skatlogiem.