#74 "Ivara Vīgnera ansambļa" albums "Līksmībai un dancošanai" (1974)

Šo plati atklāju pavisam nesen, kaut dažādos ceļos pie manis Melodijas to laiku ieraksti nonākuši tādos daudzumos, ka dzīvoklī sen vairs nav vietas nekam citam, kā tikai vēlāku laiku platēm. Tipisks padomju laiku dizains un nosaukums, kas pat ir sliktāks nekā daudzām citām to laiku platēm, un tieši tāpēc piesaistīja uzmanību, un tad pamanīju, ka tur spēlē Ivara Vīgnera ansamblis, kura dalībnieki ir izcilākie to laiku latviešu instrumentālisti – Gunārs Rozenbergs, Raimonds Raubiško, Ivars Birkāns, Egils Straume, Zigismunds Lorencs, vēlāk izrādījās, ka basģitāru spēlē tolaik jau kā Eolikas vadītājs pazīstamais Boriss Rezņiks. Četrdesmit četru gadu laikā pabalējušās krāsās iespiestā informācija uz plates vāka vēstī: “Ivara Vīgnera vadītais instrumentālais ansamblis pastāv kopš 1965.gada, un tā galvenais darba lauks ir skaņu ieraksti, sākumā Latvijas radio, bet pēdējā laikā arī Vissavienības firmas Melodija Rīgas skaņu ierakstu studijā”. Platē iekļautie gabali, kas sākotnēji bijušas dziesmas, tīri klausītāju loka paplašināšanas labad pārveidoti par instrumentāliem skaņdarbiem, kas sapludināti kopā ar aplausiem, līdz ar to plati vēlams klausīties visā garumā bez pauzēm - tie patiešām izraisa pacilātu atmosfēru un lieliski noder kā fons kādai ballītei, jo neuzbāžas ar tekstiem vai “nepareizām” muzikālām frāzēm - viss nostrādāts perfekti, kaut šodien, klausoties tā laika sintezatoru skaņās, atliek vien sapņot par tādu instrumentu iegādi. Vēstures dokuments – viens no retajiem, kurš izticis bez Raimonda Paula sacerējumiem, jo citiem komponistiem kaut kādu vēstures noklusētu iemeslu dēļ tikt pie savas soloplates bija grūti. Šī nav Vīgnera soloplate – autori ir arī vairāki citi komponisti, bet Vīgners tos ir salicis kopā šādā platē ar gramofonu bildē, kaut tas jau tolaik bija retro atskaņotājs, un arī šādi aranžējumi tolaik vēl vairāk skaitījās retro nekā šodien, kad tādus atkal var klausīties, tāpat kā vairākas citas septiņdesmitajos gados Melodijā ierakstītās plates. Liela daļa iesaistīto, kas ir arī skaņdarbu autori, jau aizsaulē, bet raidījums paviesojās pie Gunāra Freidenfelda Ādažos un Alda Ermanbrika, kurš joprojām darbojas Melodijas studijā un izstāstīja šīs un līdzīgu plašu rašanās vēsturi. Plate tikusi eksportēta uz daudzām citām valstīm, tāpēc interesanti discogs.com var atrast iespēju to iegādāties, pērkot gan no Latvijas, gan citu valstu pārdevējiem jau ar citādu vāka noformējumu. Pārizdevumu ieraksts kopš septiņdesmitajiem gadiem nav piedzīvojis un arī Latvijas Radio digitālajos arhīvos tas pilnībā nav atrodams, tāpēc raidījumā skan plate tieši tāda, kāda tā tapa toreiz un ko klausījās cita laikmeta cilvēki.